Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Ijabs: Svarīgs pavērsiena punkts sarunās par ES daudzgadu budžetu varētu būt Vācijas prezidentūra ES Padomē

Svarīgs pavērsiena punkts sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu varētu būt Vācijas prezidentūra ES Padomē, aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).

"Vācijas prezidentūras laiks noteikti tiks izmantots, lai diskusiju par ES daudzgadu budžetu virzītu strauji uz priekšu. Pastāv cerības, ka dalībvalstu līderi panāks vienošanos par budžetu," sacīja Ijabs.

Tomēr viņš norādīja, ka arī ES ir iespējams tas, ko pagājušā gadā piedzīvoja Latvija, proti, ja līdz gada beigām budžetu nepieņem, tad tiek turpināts iepriekšējā gada budžets, lai gan ES līmenī to ir daudz grūtāk īstenot. Jāņem vērā, ka virkne programmu pārstāj darboties no šī gada 31.decembra.

"Ja šo programmu vietā nav jaunas, nauda gluži vienkārši pārstāj cirkulēt. Tāpēc gribētu cerēt, ka valdību vadītāji pie tā intensīvi strādās, lai šis ietvars tomēr būtu," sacīja politiķis.

Ijabs uzsvēra, ka patlaban situācija ES ir komplicēta, jo nav skaidrs, kādu lomu budžetā varētu spēlēt nepieciešamība pārvarēt Covid-19 krīzi. Viņa ieskatā, tas noteikti ir viens no atslēgas jautājumiem. Viņš prognozēja, ka sarunas par daudzgadu budžetu būs sarežģītas, bet sacīt, ka tās nevainagosies ar panākumiem, arī īsti nav pamata.

EP deputāte Inese Vaidere (JV) aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka ES dalībvalstīm vajadzētu runāt par iemaksu palielināšanu līdz 2% no nacionālā kopienākuma.

Ijabs norādīja, ka palielināt iemaksas būtu saprātīgs risinājums, jo kopējās valstu vajadzības ir pieaugušas un Covid-19 krīze ļoti labi to apliecina.

"Valstis, kas tradicionāli ir bijušas lielākās iemaksātājas, piemēram, Vācija, Nīderlande un citas, šo valstu valdībām un valstu sabiedrībām būtu jāsaprot, ka viņu labklājība lielā mērā ir atkarīga no tā, ka viņiem ir pieejams ES kopējais tirgus un ES vienotā ekonomiskā telpa," sacīja EP deputāts.

Viņa ieskatā, šīm valstīm tad arī ir jāpiedalās vienotās ekonomiskās telpas uzturēšanā un krīžu pārvarēšanā. Tomēr Ijabs norādīja, ka ir būtiski atcerēties, ka ES budžeta griesti ir fiksēti ES līgumos. Tas nozīmē, ka nevar vienkārši pateikt dalībvalstīm, ka no nākamā gada tās veiks lielākas iemaksas ES budžetā. Tas nav iespējams, uzvēra politiķis.

Ijabs uzsvēra, ka 2% ES līmenī ir milzīga summa, runājot par septiņgades perspektīvu, tie varētu būt pat triljoni. Viņaprāt, ir skaidrs, ka ES budžets ir pamatinstruments, caur kuru ES strādā. Tieši tādēļ rezolūcijā, ko EP deputāti ir pieņēmuši, uzsvērts, ka tas, kas saistās ar Covid-19 krīzi, ir jārisina caur šiem kopīgajiem budžeta instrumentiem, nevis jāmēģina veidot jauni fondi, kuros vienas valstis varētu dabūt vairāk līdzekļu, citas mazāk.

"Arī Latvijas interesēs ir lielāks ES daudzgadu budžets. Pārskatāmā nākotnē par katru eiro, ko iemaksāsim, Latvija no ES dabūs atpakaļ 2,5, vai pat 3 eiro," sacīja EP deputāts.

Ja valstis tomēr nepanāks vienošanos līdz 31.decembrim, Latvija saņems kohēzijai un tiešmaksājumiem paredzēto finansējumu no iepriekšējā gada budžeta. Tas, kā uzsver Ijabs, Latvijai nenāk par labu, jo tiešmaksājumi ir zemāki, nekā jaunajā budžeta plānā ir paredzēts.

Viņš minēja, ka jārunā par atsevišķām programmām, kas beidz pastāvēt no 31.decembra. Ja nepieņem jaunu budžetu, programmas neturpinās. Tā tas var notikt, piemēram, ar programmu Erasmus+, Apvārsnis 2020. 

"Ja Apvārsnis 2020 vietā nav jauna programma, zinātnieki paliek bez finansējuma un nevar turpināt partnerības star valstīm. Ir programmas, kas paliek un ir tādas, kuras beidz pastāvēt. Līdz ar to nevienas ES dalībvalsts interesēs nav vilkt garumā diskusiju par budžetu, lai gan viegli tas nebūs," sacīja politiķis.

Jautāts, kas jaunās daudzgadu budžeta shēmas sakarā EP deputātu dara bažīgu, viņš norādīja uz valstu domstarpībām, kas joprojām ir pietiekami lielas.

Ijabs strādā EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā pie zinātnes un inovāciju politikas. Šie jautājumi, viņa ieskatā, ir būtiski arī Latvijai, jo valstī netrūkst nedz inovatīvu uzņēmumu, nedz inovatīvu pētniecības iestāžu, kuras līdz šim ir sekmīgi apguvušas ES naudu.

"Covid-19 krīzes dēļ mēs redzam, ka ir lietas, uz kurām nevar ekonomēt. To nevar darīt uz tiešmaksājumu lauksaimniekiem un kohēzijas rēķina. Patlaban ekonomēt cenšas uz ES budžeta daļu, kas paredzēta attīstībai," skaidroja politiķis.

Kā piemēru viņš minēja programmu Digitālā Eiropa, kas strādātu pie dažādu jomu digitalizācijas, pie vienota Eiropas mākoņa attīstīšanas, jo zināms, ka galvenie uzņēmumi šajā jomā pieder ASV - Amazon un Google. Arī šai programmai bija paredzēts budžets vēl 2018.gadā, kad EK nāca klajā ar pirmo budžeta piedāvājumu.

"Tagad redzam, ka ir jāekonomē un sākotnējam piedāvājumam ir jāmainās. Patiesībā ietaupīšana lielākoties notiek uz attīstības rēķina. Domāju, ka galvenā dilemma, ir, kā saglabāt budžetā iestrādāto ambīciju," norādīja EP deputāts.

Viņš sacīja, ka katrā daudzgadu budžetā ir iestrādāt sava ambīcija, proti, ko ES vēlas pa septiņiem gadiem paveikt, lai Eiropa būtu labāka, nekā tā ir šobrīd. Ijabs sacīja, ka ambīcija krietni vien ir "apgriezta".

Jautāts, vai budžeta pieņemšana izšķirs - būt vai nebūt ES, Ijabs sacīja, ka šo "hamletisko" jautājumu ES sev ir uzdevusi nepārtraukti. Visas krīzes, kas bijušas pēdējo 12 gadu laikā ir bijušas pietiekami eksistenciālas, kaut gan pārvarētas diezgan labi, norādīja politiķis.

"2008. un 2009.gada finanšu krīze, 2012. un 2013.gada eiro krīze, 2015.gads - patvēruma meklētāju krīze, kā arī Krieviju sankciju krīze 2014. un 2015.gadā. Šīs krīzes bijušas eksistenciālas un ES parādījusi, ka spēj ar tām tikt galā. Vienīgā problēma, ka tā nav spējīga problēmas risināt ātri," teica Ijabs.

"ES strādā ilgtermiņā. Tas starp citu saistās gan ar ekonomikas glābšanas plānu, gan ar daudzgadu budžetu. Nav jau svarīgi iezīmēt budžetā kaut kādu ciparu, svarīgi, lai nauda būtu pieejama tagad un uzreiz," sacīja Ijabs.

LETA jau vēstīja, ka pašreizējā ES daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020.gada 31.decembrī, tāpēc ES ir vajadzīgs jauns budžeta plāns nākamajiem septiņiem gadiem.

EK 2018.gada maijā iesniedza savu sākotnējo plānu nākamajai daudzgadu budžeta shēmai laikposmam no 2021.gada līdz 2027.gadam. Savukārt EP pieņēma savu nostāju 2018.gada novembrī un atkārtoti apstiprināja to 2019.gada oktobrī. ES dalībvalstis par savu nostāju vēl nav vienojušās.

Top komentāri

Янис
Я
Это не то ли гавно, у которой рекламный слоган в предвыборной компании на кресло в евросоюзе звучал примерно так „ ми выкинули русских из Риги, выкинем их и из европы”?
VVZ
V
Īīījjāāābs laikam nav sapratis, ka ES šajā krīzē ir pamatīgi aptaisījusi sev pakaļkājas un lielākās problēmas ir ES izjukšana/neizjukšana. Briseles žurku būris jau sen ir jāizdzenā ar netīru mietu, jo nekāda labuma un jēgas no viņiem nav un nebūs.
ha-ha-ha
h
Vai Ījabs cer, ka Vācija sili piepildīs? Neosociālistiem tā gribas Vācijas pupu pie purna...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Birokrātijas spīlēs

Diezgan spilgtu paraugstundu tam, kādēļ ļoti, patiešām ļoti steidzami nepieciešams uzsākt birokrātiskā sloga mazināšanas aktivitātes, nupat demonstrē ne vairs tikai ierēdņi, bet arī politiķi, savās &q...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē