Protams, birojos vai citās darba telpās, kur vienuviet strādā daudz cilvēku, nav vienkārši vienoties par visiem pieņemamiem apstākļiem – vienam allaž šķiet, ka trūkst gaisa, citam regulāri salst, vēl citam vienmēr ir karsti, un vēl ir arī kāds, kurš teic, ka logi jātur ciet, lai nebūtu caurvēja un tamlīdzīgi. Ja arī telpā ir autonoma mikroklimata iekārta, slēdzi nereti šķiet vieglāk nomontēt nekā censties telpā radīt tādu klimatu, kas būtu piemērots visiem cilvēkiem, kuri telpā regulāri uzturas.
Jāatzīst, ka daudzus gadus, runājot par iekštelpu mikroklimatu, galveno uzmanību esam pievērsuši gaisa sildīšanai un kondicionēšanai, tomēr pie intensīvas slodzes darbiniekiem nav izdevies izvairīties ne no galvassāpēm, ne pārmērīga noguruma. Lai cilvēki saglabātu spēju produktīvi strādāt, telpās jābūt kvalitatīvam gaisam, proti, pietiekami labai ventilācijai, tāpēc uzņēmējiem jādomā par to, lai darbiniekiem nebūtu jāstrādā telpās ar sliktu gaisa kvalitāti. Turklāt efektīva gaisa apmaiņa ir daļa no ēkas kopējiem energoefektivitātes pasākumiem.
Kvalitatīvs iekštelpu gaiss ir ekonomiski izdevīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pirms vairākiem gadiem kādā ASV zinātnieku veiktā pētījumā secināts, ka labi vēdinātās telpās cilvēku kognitīvās spējas palielinās par 61%. Tas nozīmē, ka svaigs gaiss ļauj cilvēkiem strādāt produktīvāk, savukārt efektīvam darbam ir liela nozīme uzņēmuma finanšu mērķu sasniegšanā.
Otrkārt, arī pirms Covid-19 pandēmijas ziemās cilvēki slimoja – saaukstēšanās, gripa, citas slimības. No uzņēmēju viedokļa tie ir pamatīgi izdevumi gan par darbnespējas lapām, gan, iespējams, arī par papildu darbinieku algošanu. Tīrs gaiss, ko nodrošina pareiza ventilācija, mazina dažādu vīrusu izplatību. Ja cilvēki mazāk slimo, arī darba devējiem ir mazāki papildu izdevumi. Aprēķināts, ka vidējais ieguvums uzņēmējam varētu būt pat vairāki tūkstoši eiro gadā par vienu cilvēku.
Treškārt, tās ir investīcijas nākotnē. Daudzi speciālisti, izvēloties darbavietu, pievērš uzmanību arī biroja mikroklimatam, tostarp gaisa kvalitātei. Ventilācijas sistēmas sakārtošana var būt stimuls modernizēt telpu inženiertehniskos risinājumus vai sākt veidot modernu gudro biroju produktīvākam darbam. Tāpat aizvien vairāk sadarbības partneru citās valstīs, īpaši Skandināvijā, pieprasa apliecinājumus par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem energoefektivitātes jomā. Tādējādi var pienākt brīdis, kad ventilācijas neesamība var apdraudēt arī eksporta potenciālu.
Kā izbeigt termostatu karus?
Latvijā pret tīra gaisa nodrošināšanu publiskās telpās un birojos līdz šim esam izturējušies pavirši. Tam pamatā visbiežāk ir nezināšana par kvalitatīva gaisa nozīmi cilvēka veselībai un darbaspējām, turklāt joprojām ir priekšstats, ka risinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanai ir dārgi un sarežģīti. Taču tīrs iekštelpu gaiss var būt ekonomisks, jo ir jāskata izmaksas pret ieguvumu. Uzņēmēji un telpu īpašnieki, kas plāno vai jau strādā pie ventilācijas sistēmas sakārtošanas, būs ieguvēji gan ilgtermiņā, gan īstermiņā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.