Kā aģentūru LETA informēja organizācijā, šādu nostāju LDDK paudusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā, tādā veidā iestājoties par to, ka dīkstāves pabalstus vajadzētu izmaksāt, piemēram, pakalpojumu nozarē, kas saistīti ar izklaidi un atrakcijām un ārkārtējās situācijas laikā nav atļauti.
Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) uzsvēra, ka diskusijas par šiem jautājumiem vēl turpinās, tomēr LTRK nav konkrētas pozīcijas par noteiktiem atbalsta mehānismiem - svarīgākais ir tas, ka krīzes laikā tiktu palīdzēts gan nozarēm, kuru darbība pilnībā apturēta, gan arī tām, kuru darbība ierobežota daļēji.
"Ir jāmeklē atbilstošākie atbalsta rīki neatkarīgi no tā, kā tos sauc," norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš atklāja, ka jau pirmajā nedēļā, kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās, atsevišķi uzņēmēji, kuru nozarēs ir ļauts turpināt darbu, novērojuši apgrozījuma kritumu, kas saistīts ar noteiktajiem papildus ierobežojumiem.
Kā ziņots, finanšu ministra vadītajā darba grupā piektdien turpinās spriest par ekonomikas atbalsta mehānismiem ārkārtējās situācijas laikā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka panākta konceptuāla vienošanās, ka ārkārtējās situācijas laikā uzņēmējiem, kuru darbību ietekmē pret Covid-19 izplatību vērstie ierobežojumi, būs iespējama nodokļu atlikšana, pieejams atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem un subsidētās darba algas.
Tāpat plānots, ka vakcinētiem darbiniekiem slimības lapas valsts apmaksātu, sākot ar pirmo dienu.
Finanšu ministrijas pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka Reira vadītā darba grupa nolēma tālāk virzīt apgrozāmo līdzekļu grantu programmas izstrādi atbilstoši jaunajai situācijai, konceptuāli atbalstīt subsīdijas darbavietām, kā arī pagarināt nodokļu samaksas termiņu saimnieciskās darbības aizlieguma laikā tiem nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ārkārtas situācijas laikā ir pilnībā aizliegta.
Reirs uzskata, ka atbalsta pasākumiem jābūt tādiem, kas veicinātu vakcināciju. "Ir viens - vislabākais atbalsta veids, un tā ir vakcinācija, jo tiklīdz sabiedrība būsim sasniegusi pietiekamu vakcinācijas aptveri, visi ierobežojumi tiks atcelti," uzsver finanšu ministrs.
Vitenbergs skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ceturtdien uz darba grupu nākusi ar sagatavotu analīzi par to, kuras nozares ierobežojumu iespaidā nevar strādāt vispār un kuras ir ierobežotas daļēji.
"Tas, kā mēs redzam šo situāciju, - esošie ierobežojumi skar plašāku uzņēmumu un nozaru loku, ne tikai tās, kas ir aizvērtas. Tāpēc mēs piedāvājām dažādus rīkus, kādi būtu nepieciešami, lai uzņēmumi varētu šajā laikā izdzīvot. Bez iepriekš daudz diskutētajiem atbalstiem, kas ir subsidētās darba vietas un dīkstāves pabalsts un uzņēmumiem apgrozāmie līdzekļi, mēs piedāvājām arī citus risinājumus," sacīja ekonomikas ministrs.
Vitenbergs arī atzīmēja, ka diskusijas par to, kurām nozarēm atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem būtu piešķirams, vēl turpināsies. Diskusija darba grupā bijusi par to, vai atbalsts ir nepieciešams tikai slēgtajām nozarēm vai arī tām, kas ir daļēji ierobežotas.
Politiķis pauda, ka optimālā gadījumā par jau konkrēti sagatavotu piedāvājumu valdībā varētu diskutēt jau nākamajā nedēļā, tomēr pastāv iespēja, ka piedāvājumu līdz šim laikam vēl varētu arī nepaspēt izstrādāt.
Tāpat Vitenbergs atklāja, ka, piemēram, apgrozāmo līdzekļu atbalsts uzņēmējiem tāpat būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), kas nozīmē, ka to piešķiršana jebkurā gadījumā aizņems ilgāku laiku.
Kā ziņots, valstī līdz 11.janvārim izsludināta ārkārtējā situācija, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem.