Lielāku skaidrību par reformu

Valdība pieņēmusi zināšanai ilgi gaidīto VARAM ziņojumu par administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Vai guvāt atbildes uz tiem daudzajiem jautājumiem, kas bija kopš kartes publicēšanas?

Pirmais vērtējums, ka pēc piecu stundu sarunas ar VARAM deviņi priekšlikumi, kas ir faktiski redakcionālas dabas, ņemti vērā, bet 62 priekšlikumi nav ņemti vērā. Konkrētības, kādā veidā tiks sasniegti ATR mērķi un rezultāti, vēl joprojām diemžēl nav.

Latvijā agrāk bija rajoni, tad izveidojās daudzi novadi, tagad atkal atgriežamies pie bijušo rajonu teritorijām. Tēlaini runājot, iepriekš veiktā reforma bija piespiedu šķiršanās un tagad ir piespiedu laulības? 

Ir mazliet savādāk. Rajoni kā otrā līmeņa pašvaldības vēl strādāja līdz 2009. gadam. Pirms tam bija pirmā līmeņa pašvaldības – pagasti un pilsētas – un otrā līmeņa pašvaldības – rajoni, kas risināja kopīgās lietas. Reformas rezultātā no visām mazajām vairāk nekā piecsimt pašvaldībām izveidojās 119, Latvija pārgāja uz viena līmeņa pašvaldībām, tāpat kā Lietuvā tas ir.

Tas, kas arī šobrīd izkristalizējas, – daudzās lietās nepieciešams plašāks, reģionāls redzējums, piemēram, autoceļu un pasažieru pārvadājumu jomā, veselības aprūpē, profesionālajā izglītībā.

Tas ir iepriekšējās reformas nepadarītais darbs.

Gribat teikt, ka 2009. gada reforma bija neveiksmīga un būtu jāatgriežas atpakaļ pie divu līmeņu pašvaldībām?

Toreiz veica tikai pusi reformas. Modelis, kāds tika izveidots toreiz, bija politisks lēmums. Daudzas pašvaldības palika ar dažiem tūkstošiem, pat mazāk iedzīvotāju, bet jautājums par reģionālo pašvaldību izveidi palika atklāts. Arī tā ir viena no lietām, ko pašvaldības gribētu saprast. Iespējams, jārunā par piecu plānošanas reģionu stiprināšanu. Iepriekšējo 29 gadu pieredze pierāda, ka reģionālas attīstības centralizēta vadīšana valstī neveicas, tāpēc atbildība un būtiska daļa naudas jānodod pašiem reģioniem.