Šis Lieldienu laiks ir radikāli atšķirīgs no tiem laikiem, kādi bijuši iepriekš. Cilvēki Lieldienās ir raduši iet uz baznīcu, šoreiz to nevar. Garīdznieki spiesti pielāgoties, runāt ar ticīgajiem attālināti, izmantojot modernās interneta tehnoloģijas.
Es domāju, ka abām pusēm tā ir jauna pieredze. Ja mēs runājam par baznīcu, pieņemu, ka šajās Lieldienās populārākā doma būs: baznīcas ir tukšas, bet arī kaps ir tukšs. Proti, kā Jēzus uzvarēja nāvi, tā arī mums kā kristīgajai baznīcai, kristiešiem nav jādzīvo bailēs. Un, ja skatāmies vēsturē, ir bijuši dažādi satricinājumi arī kristīgajai baznīcai, kad nav bijis tik vienkārši sanākt kopā uz dievkalpojumiem, – tā bija pirmajos gadsimtos, kad bija vajāšanas, tā bija mēra laikā, vai lieliem kariem ejot cauri.
Arī tagad politiskie līderi izmanto pašreizējās situācijas salīdzinājumu ar kara stāvokli.
Taču šajā tūkstošgadē, šajā desmitgadē arī neklātienē mēs varam būt vienoti, varam būt kopā, varam sarunāties, pat redzēt cits citu. Tāpēc es domāju, ka šīs Lieldienas būs vēl īpašākas nekā visas iepriekšējās.
Mēs savā baznīcā tipiski Svēto vakarēdienu svinam reizi mēnesī. Palmu svētdiena bija pirmā, kad vakarēdienu svinējām attālināti, kad katrs, mājās būdams, varēja pieslēgties videotiešraidei. Vairāki cilvēki teica, ka tā bija unikāla, vienreizēja, ļoti īpaša pieredze. Es domāju, ka mēs šajā laikā noteikti varēsim garīgumu sajust vēl īpašāk, vēl tiešāk, jo šajā brīdī tas ir balstīts nevis uz sanākušo cilvēku kopības sajūtu, bet uz to, ka cilvēks ir viens ar savu Dievu, ar savu pārliecību.
Cik cilvēkiem vispār ir pieejama attālināta dalība šādos dievkalpojumos? Nav tā, ka tehnoloģijas ir barjera?
Es domāju, ka barjera ir tai paaudzei, kurai mājās nav pieejams internets ar iespēju pievienoties vai nu Youtube tiešraidēs, vai Zoom zvanos. Taču šai paaudzei ir radio, tā klausās Kristīgo radio, tā skatās dievkalpojuma translāciju LTV. Bieži vien tieši vecākā paaudze savā ticībā ir tik ļoti norūdīta, ka spēj pastāvēt arī grūtos laikos, jo arī grūtiem laikiem jau ir gājusi cauri.
Bet, ja runājam par statistiku, mēs neesam redzējuši dramatisku kritumu. Varbūt tiešraides pieslēgumu skaits ir mazliet mazāks par dievkalpojumā parasti esošo cilvēku skaitu, taču jārēķinās, ka bieži mājās pie ekrāna ir ģimene, nevis viens cilvēks. Tāpēc, ja pieslēgumiem rēķinām, piemēram, koeficientu 1,2 vai 1,3, redzam, ka aktīvā draudzes daļa turas kopā un meklē šo regulāro iedrošinājumu no Bībeles, no garīdznieka.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jā, ar Kristus pieredzi.
Itamars Toledano
Pravietisnejaukais