Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) aģentūru LETA informēja, ka Latvijas delegācija Meļņa vadībā ceturtdien piedalījās ES Vides ministru padomes sanāksmē, kurā notika viedokļu apmaiņa par rūpniecības sektora dekarbonizāciju, globālo vides politiku, kā arī tika izskatīti vairāki citi aktuāli jautājumi.
Ministrs Vides ministru padomē aizvadīja plašas debates par tīras rūpniecības nozares attīstību, īpaši uzsverot konkurētspējas un dekarbonizācijas savstarpējo ciešo saistību.
Melnis klātesošajiem pauda, ka Latvija atbalsta ierosinātās darbības, kas veicina rūpniecības konkurētspēju, vienlaikus turpinot tās virzību uz dekarbonizāciju, tomēr Tīras rūpniecības kursam nevajadzētu būt vienīgajam instrumentam ES klimata mērķu sasniegšanai. Piemēram, Latvijas emisijas no rūpnieciskiem procesiem un produktu izmantošanas 2024.gadā veidoja tikai 8,5% no kopējām emisijām, tāpēc Latvijas gadījumā rūpniecības dekarbonizācija nesniegs ievērojamu ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā. Būtiski turpināt darbu pie citu instrumentu un nozaru plānu izstrādes, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas un emisiju samazinājuma potenciālu.
Tāpat Latvija ar interesi raugās uz Eiropas Komisijas (EK) redzējumu veidot jaunu finanšu instrumentu - Rūpniecības dekarbonizācijas banku. Kā norādīja Melnis, ir būtiski, lai finansējuma sadalē tiktu ņemts vērā ģeogrāfiskais līdzsvars un finansējums būtu pieejams arī nelieliem uzņēmumiem un neliela mēroga projektiem.
Viens no Tīras rūpniecības kursa stūrakmeņiem ir aprites ekonomikas veicināšana. Latvija uzskata, ka aprites ekonomika un piekļuve otrreizēji pārstrādājamiem materiāliem ir būtiski aspekti inovāciju veicināšanai un tīru produktu radīšanai Eiropā. Lai samazinātu administratīvo slogu, Latvija atbalsta esošā aprites ekonomikas regulējuma uzlabošanu, nevis jaunu tiesību aktu izstrādi. Tāpat Latvija atbalsta vienotu, saistošu atkritumu beigu statusa kritēriju izstrādi tādām atkritumu plūsmām kā tekstilizstrādājumi un būvniecības atkritumi.
Savukārt viedokļu apmaiņā par globālo vides politiku Melnis uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstīm jāpaliek spēcīgiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) partneriem.
"Mums ir jārisina trīskāršā planētas krīze - klimata pārmaiņas, dabas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un piesārņojuma un atkritumu palielināšanās -, vienlaikus nodrošinot efektīvu globālo vides saistību izpildi," pauda Melnis, norādot, ka ES ir jāturpina rādīt piemērs citiem reģioniem - jāveicina starptautiskā sadarbība un starpnozaru partnerība, kā arī jāsaskaņo politika ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jāizmanto digitālās inovācijas un jānodrošina zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšana.
Sanāksmē tāpat tika pārrunāta viena no būtiskākajām aktualitātēm globālās vides kontekstā - strauji pieaugošais plastmasas piesārņojuma līmenis, kas negatīvi ietekmē vides, sociālos, ekonomiskos un veselības aspektus. Diskusijas laikā ministrs pauda, ka Latvija atbalsta globāla nolīguma nepieciešamību cīņai pret plastmasas piesārņojumu, kā arī to, ka šāda instrumenta tekstam jābūt attiecināmam uz pilnu plastmasas dzīves ciklu, tai skaitā, ražošanu, dizainu un pārstrādi/reģenerāciju.
Vides padomes pusdienu diskusijas ietvaros Latvijas delegācijas vadītājs arī piedalījās viedokļu apmaiņā par vides dimensiju EK vīzijā par lauksaimniecību un pārtiku. Ministrs uzsvēra, ka lauksaimniecībā ir vienlīdz daudz izaicinājumu un iespēju. Daudzi nozarē jau ir pieņēmuši zaļo praksi, bet citi joprojām vilcinās. Pāreja uz ilgtspējīgām metodēm prasa ne tikai papildu ieguldījumus, bet arī paradumu maiņu. Starp atbalsta mehānismiem galvenais ir finansiālais atbalsts un subsīdijas, taču vienlīdz svarīga ir arī zināšanu nodošana, konsultācijas, uz datiem balstīts atbalsts un sabiedrības informētība.
Sanāksmē Briselē tika skatīti arī vairāki informatīvie jautājumi, tostarp Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekme uz vidi.
Vizītes laikā Melnis piedalījās arī Zaļās izaugsmes grupas (Green Growth Group) sanāksmē, kur tika diskutēts par Tīras rūpniecības kursu dekarbonizācijas kontekstā un klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdens pieejamību, sausumu un plūdiem. Ministrs uzsvēra, ka ūdens kvalitāte un pieejamība ir cieši sasaistīta ar klimata pārmaiņām. Lai veicinātu Eiropas ūdens noturību un pielāgošanos pārmaiņām, nepieciešama integrēta pieeja. Ir vajadzīga politika un finanšu mehānismi, kas vērsti uz īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem.