Pagājušās nedēļas beigās VK publiskoja revīzijas secinājumus par to, kā valsts uzraudzījusi savus kovidpandēmijas laikā veiktos ieguldījumus lidsabiedrībā airBaltic. Runa šajā laika posmā ir kopumā par 340 miljoniem eiro, kurus nu jau ir skaidrs, ka neatgūs. Tas, kas šķiet diezgan neordināri, ir VK aicinājums valdībai steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu (97,97%) uzraudzību, principā atņemot Satiksmes ministrijai (SM) lidsabiedrības uzraudzību un "iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam". Man tas raisa lielu jautājumu, jo, kā zināms, SM šo uzraudzību par valsts interešu ievērošanu airBaltic veica caur ļoti labi apmaksātu un, kā tika apgalvots, profesionālu padomi. Ko VK ar šo ierosinājumu grib teikt – ka kaut kas tomēr nav kārtībā ar pašu padomju principu, no kura mēs savulaik atteicāmies kā no politizēta, bet tagad esam pie tā atgriezušies caur konkursos atlasītām it kā profesionālām padomēm?
Jautājums par airBaltic uzraudzības pārlikšanu prom no SM ir saistīts ar kompetences trūkumu vispār uzraudzīt šāda veida uzņēmumu. Ja mēs paņemam tādās privātā biznesa analoģijās, grūti iedomāties situāciju, kurā īpašnieks iedod naudu, vispār neizrāda interesi, kas tas par biznesu, ar ko viņi tur nodarbojas, un pasaka, ka tā ir padomes un valdes atbildība, kas atbildēs likuma priekšā, ja tur kaut kas nesanāks. airBaltic ir valstij piederošs uzņēmums, bet, ja padomā, ka šāda attieksme kādam varētu būt privātajā biznesā, tas liekas kaut kāds kosmoss. Savukārt, ja uzņēmums pieder valstij, mums tas šķiet okei – visā, kas attiecas uz stratēģiskās darbības jautājumiem, ministrija neiedziļinās, tas tiek atstāts padomes un valdes ziņā, attieksme bija "attīstiet biznesu, tikai pēc naudas nenāciet", nevienu tas neinteresē tikmēr, kamēr neaiziet sliktas ziņas medijos. Mūsuprāt, šādi attiekties nav nopietni, un, kad pagājušā gada augustā izskanēja plāni IPO (airBaltic akciju publiskā piedāvājuma – red.) procesā šo ieguldījumu daļēji vai pilnībā atgūt un parādījās ļoti pretrunīgas komunikācijas, vai jau sākotnēji šos ieguldījumus bija plānots atgūt vai tie ir būtībā norakstīti kā izdevumi – tas arī bija tas pamudinājums VK atgriezties pie šīs tēmas. Jau toreiz, kovidlaikā, kad šis ieguldījums airBaltic tika veikts, VK aicināja pastiprināt šo uzraudzību, jo tas tomēr ir liels ieguldījums un mēs redzējām, ka arī pirms tam ar airBaltic
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 3. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60