Jūs īsti negribējāt komentēt valdības koalīcijas veidošanas sarunas, jo pats tajās nepiedalāties. Tomēr kā ietekmīgam un pieredzējušam Nacionālās apvienības (NA) politiķim no malas jums noteikti ir redzams, no kādu problēmu iecementēšanas topošās valdības koalīcijas ar Jauno Vienotību (JV) un Apvienoto sarakstu pamatos jūsu kolēģiem būtu jāuzmanās.
Droši vien principiālākais jautājums jau ir, kuras partijas veidos šo koalīciju un tas nav nekas jauns, ko es pateikšu – skaidrs, ka, no mūsu viedokļa skatoties, un to mēs arī uzsveram visās sarunās, šai koalīcijai ir jābūt tomēr ar ideoloģiski skaidru centru pa labi – vēlētāji tā ir nobalsojuši un pārējā jaunās Saeimas daļa ir vai nu tāda, par kuru būtu šaubas, vai nu kontekstā ar valsts nacionālajām interesēm, vai daļa partiju, kā Progresīvie, paši sevi definē kā sociāldemokrātiski-liberāli-zaļus, kur visas šīs vērtības ir tālu no nacionālkonservatīvām, un īstenībā ir kļuvuši par kandidātpartiju Eiropas zaļajiem. Un daudzas lietas, ko Eiropas zaļie redz kā savu stūrakmeni, nav savienojamas ar to, kā mēs redzam Latvijas nākotni. Un šis ir tas izšķiršanās brīdis. [Īsi pēc intervijas pirmdienas vakarā Krišjānis Kariņš paziņoja, ka koalīcijā būs trīs partneri, bet ar Progresīvajiem tiks slēgta atsevišķa vienošanās ar JV un
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!