Novadu reforma īstenojama citādi. Saruna ar LPS priekšsēdi Gintu Kaminski

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde nākusi klajā ar paziņojumu, ka administratīvi teritoriālā reforma risināma citādi, nekā piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Īsumā izstāstiet, kāda ir jūsu vīzija par to, kā reformai vajadzētu notikt.

Diskusijā LPS valdes sēdē uzklausījām zinātnieku Andra Miglava, Māra Pūķa un Pētera Šķiņķa pētījumu par novadu attīstību un pašvaldību vadītāju pārdomām. Secinājām, ka pašvaldībās nav pietiekams atbalsts šai administratīvi teritoriālajai reformai un tās piedāvājums nav pietiekami pamatots. Mēs ļoti labi redzam, kas notiek, kad piedāvājums nav pamatots, – valdība bija spiesta atlikt lēmumus par Latvijas Universitātes rektora ievēlēšanu. Arī novadu reforma vēl nav līdz galam izrunāta un turpinās iedzīvotāju viedokļu noskaidrošana. Tie, kuri aptaujāti, bieži apgalvo, ka nesaprot šo piedāvājumu.

Latvijā aizvien samazinās iedzīvotāju skaits, daudzi nodokļu maksātāji aizbrauc. VARAM kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu to ir secinājusi, bet nav skaidrs, ko plāno darīt, lai šo tendenci apturētu. Dažādi procesi ir saistīti un tiem būtu jāiet roku rokā, bet tā nenotiek. Tāpat skaidrs, ka cilvēki dzīvo ne tikai Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās, bet visā Latvijā. Ir jāsaredz, kas turpmākajos gados notiks visā valstī, pierobežā, ņemot vērā reģionālās atšķirības, kas Latvijā ir vienas no izteiktākajām Eiropā. Galvenais uzdevums ir iedzīvotāju labklājība.

Ko darīt?

Kopš reformas plāna prezentēšanas ir pagājuši četri mēneši, un mēs šobrīd aicinām sākt diskusiju, ka šajā administratīvi teritoriālajā reformā jāmaina prioritātes – teritoriju apvienošana ir sekundārs jautājums. Pēc zinātnieku uzklausīšanas aicinām VARAM sākt diskusijas, par pamatu ņemot šī scenārija piedāvājumu – teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kas paredz trīs lietas – pārvaldības struktūras reformu, finanšu pārvaldības reformu un teritoriālās organizācijas reformu. Valsts attīstība būtu efektīvāka, ja runātu nevis par valsts centralizāciju, bet decentralizāciju, par funkcijām, kas būtu kopīgojamas, lai organizētu reģionālo redzējumu. Tas nozīmē arī valsts pārvaldes reformu – vairāku valsts funkciju pārdalīšanu pašvaldībām. Būtu apspriežams, kā attīstāma veselības un sociālās aprūpes infrastruktūra, civilā aizsardzība, tranzītielu uzturēšana, mājokļu politika, bāriņtiesas novados, izglītības pārvaldība, teritoriju plānošana. Būtu jāparāda arī labas idejas uzņēmējdarbības attīstībai. Piemēram, Lietuvā tiek pieņemti lēmumi teritorijās ar mazu perspektīvu biznesa attīstībai izvietot lielas ražotnes, tādējādi aktivizējot šīs teritorijas. Mūsu akceptētais pētījums nav paviršs, tas ir komplekss un nozīmē ne tikai robežu pamainīšanu, bet gan visas valsts un katra reģiona attīstības vektora maiņu.

Kā šis ideju uzskaitījums ietekmē ministrijas vīziju par novadu apvienošanu?

Šis jautājumu loks pats par sevi neizslēdz iespēju pašvaldībām apvienoties, taču tas nav jādara piespiedu kārtā. Apvienošanās varētu notikt pēc brīvprātības principa; varbūt atsevišķos gadījumos teritoriju maiņas nepieciešamas nekavējoties. Ja, piemēram, pilsēta robežojas ar pagastu, kas atpalicis, teritoriju maiņas risinājums būtu vajadzīgs uzreiz un dotu atspērienu uzņēmējdarbībai. Vienmēr esmu akcentējis principu, ko iepazinu Norvēģijā. Ja trīs pašvaldības kopīgi redz, kā apvienojoties sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, ir jāapvienojas. Tad arī iedzīvotājiem ir skaidrs, kāpēc apvienošanās notiek.

Viens no LPS piedāvātā reformas alternatīvā piedāvājuma stūrakmeņiem ir par apriņķu jeb otrā līmeņa pašvaldību izveidi, bet arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsvēris, ka tiks pildīts valdības deklarācijā iekļautais uzdevums vērtēt apriņķu izveides nepieciešamību, bet tas nekādi netraucē novadu apvienošanas scenāriju. Taču, sekojot līdzšinējām diskusijām par reformu, komunikācijā jūtams pretnostatījums starp to, ko uz priekšu ved VARAM, un atšķirīgajām vīzijām, ko dzird no pašvaldībām. Kur iespējami kopsaucēji?

Jā, ministrs teica, ka pretrunu starp šīm vīzijām nav, bet jautājums ir par darbību secību. Mēs uzticamies mūsu akadēmiskā personāla vīzijai, līdz ar ko mainītos domāšana. Valstī 29 gadus esam gājuši uz priekšu, bet reģionālas attīstības centralizēta vadīšana valstī nesokas, tāpēc atbildība un būtiska daļa naudas jānodod pašiem reģioniem. Igauņi ar mazajām pašvaldībām sasnieguši vairāk.

Ticat, ka šos padomus ņems vērā? Nav jau noslēpums, ka politiskais redzējums lielā daļā pašvaldību un pašreizējā VARAM vadībā atšķiras.

Manuprāt, galvenais ir iedzīvotāju labklājība. Ja redzam, ka šis modelis varētu būt labāks un vairāk virzīts uz attīstību un nākotni, tad tas ir jāņem vērā un jāizpilda. Piespiest to darīt mēs nevaram, bet tāpēc ir nozares ministrija, kam tas jāizvērtē.