Aizsardzības ministrs Pabriks norādīja, ka 1941.gadā Litenē nogalinātajiem Latvijas karavīriem tika liegta iespēja pildīt savu pienākumu un cīnīties par Latvijas valsts nākotni, taču mūsdienu karavīri tam neļaus atkārtoties.
"Es neredzu vairs iespēju, ka kaut kad nākotnē mūsu karavīri, kuri ir gatavoti aizstāvēt Latvijas valsti, demokrātisko sistēmu un konstitūciju, savas ģimenes un paši sevi, kādreiz pieļautu situāciju, ka viņiem šī iespēja tiek liegta. Litenes piemērs, lai arī ļoti sāpīgs, ir devis ļoti labu mācību, un tas nekad vairs neatkārtosies," sacīja Pabriks.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Kalniņš uzsvēra, ka šodien Latvijas karavīri ir krietni stiprāki, Latvijā uzturas deviņu sabiedroto nāciju bruņotie spēki, kā arī tiek veidota sistēma, kas nodrošina drošību ne tikai Latvijā, bet gan arī citās vietās pasaulē.
"Man šodien ziedu pušķī nav sēru ziedu, tajā ir pārliecības, apņemšanās un optimisma ziedi, lai cildinātu to devumu, ko veica karavīri, kas savas dzīvības atdeva par Latviju," sacīja ģenerālleitnants Kalniņš.
Šodien aprit 78 gadi kopš traģiskajiem 1941. gada 14. jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem.
1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.
Pravietisnejaukais
patiesībā
Baltu dūre