"Principā mēs vēlētos šo sistēmu ieviest ar brīdi, kad skolās tiek realizēta valsts aizsardzības mācība. Droši vien tas būtu objektīvais laiks, lai gan ar atsevišķu detaļu ieviešanu mēs varētu tikt galā krietni ātrāk," norādīja ministrs.
LETA jau rakstīja, ka sākot ar 2024.gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.
Ministrs gan minēja, ka visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ir patstāvīgi veidojams process, jo valsts aizsardzības plānus arī regulāri pārskata un atjaunoto.
Patlaban nav zināms, cik liels valsts finansējums būs nepieciešams šādas sistēmas ieviešanai. Finansējuma jautājums tiks apspriests šodien ar valdības atbalstu izveidotajā valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupā. Pabriks gan uzsvēra, ka pastāv arī pasākumi, kuriem finansējums nav nepieciešams.
"Ne jau viss ir mērāms naudā. Mums vienkārši jāsaprot, kāda ir atbildība katrai no ministrijām," uzsvēra ministrs.
Pabriks šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ir maza valsts, tāpēc drošības garantēšanā nepieciešams Latviju izveidot "kā mazu ezīti". "Tas nozīmē, ka ikviens, kurš vēlas pieskarties šai valstij jebkurā gadījumā potenciāli sadurs pirkstus, līdz ar to viņš to neaiztiks. Tas ezis savelkas kamoliņā un neļauj sev neko izdarīt," uzsvēra ministrs.
Pabriks arī informēja, ka viens no visaptverošas valsts aizsardzības elementiem paredz sagatavot informatīvu bukletu iedzīvotājiem par rīcību krīzes situācijās. "Vēl viena no lietām pie kurām mums būs jāstrādā tuvākajā laikā ir brošūra vai bukleti, kas ļautu iedzīvotājiem sagatavoties civilajai aizsardzībai. Tas ir viens mazs aspekts, tomēr mans uzstādījums būtu pie šādas informatīvās lietas tikt rudenī. Šādā bukletā jābūt iekļautiem ne tikai klasiskiem skaidrojumiem, bet arī par rīcību sociālajos tīklos," norādīja ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda, ka AM sagatavotā iniciatīva par visaptverošu aizsardzību ir apsveicama.
"Daudzi par valsts aizsardzību domā tā, ka bruņotie spēki par mums gādās un pārējiem nekas nebūs jādara. Ar to nepietiek. Lai valsts sevi aizsargātu kara vai krīzes gadījumā, svarīga ir arī civilā aizsardzība. Tāpēc AM iniciatīva ir svarīga, jo tā sniedz atbildes uz jautājumiem, ko krīzes situācijā var sagaidīt no ministrijām, valsts institūcijām, nozarēm un indivīdiem. Sagatavojies cilvēks ir mierīgs. Krīzes gadījumā ir svarīgi saglabāt mieru," uzsvēra premjers.
Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas izveidošanu. Valdība nolēma, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) vadīs un koordinēs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Viņš arī būs darba grupas vadītājs, bet darba grupas locekļi būs visi pārējie valdības ministri, izņemot, premjerministru Krišjāni Kariņu (JV). Tāpat darba grupā darbosies Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Darba grupa sniegs stratēģiska līmeņa vadlīnijas aizsardzības stratēģiju pilnveidošanā, sadarbības sekmēšanā starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšanā Latvijas skolās. Tāpat šādas vadlīnijas tiks sniegtas sabiedrības izglītošanai civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, psiholoģiskajā aizsardzībā, stratēģiskā komunikācijā, tautsaimniecības noturībā pret krīzēm. Darba grupa arī nodrošinās starpnozaru koordināciju pamatdarbības virzienu jautājumos.
Latvija apņēmusies ieviest visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu. Valdība uzdeva visām ministrijām līdz šī gada 1.septembrim izvērtēt iespējamās problēmas un nepieciešamo rīcību tās ieviešanai.
Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijas izpratnē ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Tās ieviešana un konkrēti uzdevumi jāplāno un jāīsteno decentralizēti valsts institūcijām savstarpēji vienojoties un sadarbojoties, un AM koordinējot šo procesu.
Ar visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem nodarbojas ne tikai valdības līmenī, bet arī Saeimā, kur izveidota Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisija. Apakškomisiju vada bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
to Atis un Ģirts
Girts
Buks