Jāsāk no sākuma - pastāstiet, lūdzu, kā tikāt līdz idejai, ka jātaisa galda spēle?
Evija Goluba: Ideja radās pirms apmēram pusotra gada. Mēs QUO Tu domā? daudz strādājām ar jauniešu izglītošanu. Šo piecu gadā mums ir izkristalizējušās metodes un idejas, kā labāk sasniegt gan jauniešus, gan pieaugušos. Tad nu meklējām veidus, kā padarīt šī apmācības interaktīvākas. Domājām - kas būtu labs veids, kā mācīt atpazīt loģikas kļūdas?
No sākuma domājām taisīt elektronisko lietotni, bet tur tā spēle ir visu laiku jātur aktuāla, un spēļu pasaule jau ir diezgan pārpildīta. Sākām domāt, ka tā varētu būt galda spēle. Pie spēles mehānikas strādāja vesela grupa, bet pie citātu atlasīšanas pamatā Rasmuss un Edgars.
Edgars Klētnieks: Mēs veicam apmācības skolās un uzņēmumos, un viena lieta, ko saprotam, ka laikā, kad viltus ziņas ir faktiski visur, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana. Un spēle likās labs veids. Visiem patīk spēles, ja tās ir jautras. Kad domājām par spēles mehāniku, centāmies ielikt lomu spēles elementus, kur vēlētāji cīnās pret populistiem. Tur ir iekšā arī azarts.
Mums ir šie pieci loģiskas kļūdu tipi - negodīgs uzbrukums, viltus dilemma, slidenā nogāze, personīgā pieredze un anekdotisks pierādījums.
Rasmuss Filips Geks: Mums liekas, ka viltus ziņas pamanīt nav tik grūti, bet grūtāki ir gadījumi, kuros cilvēki manipulē ar informāciju. Loģikas kļūdu izmantošana, aizstāvot savu viedokli, ir diezgan izplatīta, bet cilvēki to nepamana tik viegli.
Spēlē ir dažādi Latvijā zināmu un pazīstamu cilvēku citāti, ko viņi ir teikuši vai publicējuši. Tur arī pasaulē zināmu cilvēku citāti - politiķu, slavenību, sportistu. Tur ir arī mūsu pašu improvizēti citāti, proti, ar ko mēs esam sakārušies ikdienā. Katrs no citātiem ir no argumentācijas puses šaubīgs, un mērķis ir saprast, vai tu spēj pamanīt kļūdu.
E.Goluba: Mērķis bija padarīt spēli iesaistošu, lai tā nebūtu divu cilvēku spēle. Tā ir grupas spēle. Vienu kastīti var izspēlēt vismaz 30 cilvēki, proti, visa klase. Auditorija primāri ir skolēni, bet to var spēlēt jebkura draugu grupa. Tur ir dažādās sarežģītības kļūdas.
R. F. Geks: Spēlējot tu arī attīsti savas prasmes pamanīt, ka kāds veido sliktu argumentāciju.
Parasti argumentācijas kļūdu tabulās ir daudz dažādu piemēru. Minējāt, ka spēlē ir iekļautas piecas loģikas kļūdas. Kā tās izvēlējāties? Vai tās, jūsuprāt, ir visizplatītākās?
E. Goluba: Ir tāda mājaslapa yourlogicalfallacyis.com, kuras piemērus mēs iztulkojām latviešu valodā. Tur viņas ir pāri pa divdesmit. No sākuma mums bija izvēlētas 14 kļūdas, bet tad vajadzēja lielu skaitu piemēru, un dažas, lai gan zini, ka tās ir, arī bija grūtāk atrast.
R. F. Geks: Pēc dažādām klasifikācijām var atrast piemērus, kur ir ļoti daudz loģikas kļūdu. Mēs meklējām, kas ir tie kļūdu veidi, kurus var ērti ielikt kartītēs. Izvēlējāmies veidus, kuriem bija arī gana liela dažādība.
E. Goluba: Lai ir gan jautrības, gan nopietnības elements. Ja spēles mehāniku izstrādāt prasīja divus mēnešus, tad pārējo laiku meklējām citātus.
Edgars K.: Brīvajā laikā.
Rasmuss G.: Bet tie loģiska kļūdu veidi, kas ir, tie ir start populārākājiem. Arī politiķi bieži uz tiem atkāpjas.
E. Klētnieks: Tur ir arī no, piemēram, Delfu komentāriem.
Kā ar spēles komercializāciju? Cik saprotu, tad šobrīd jūs to dalāt skolās utt. Vai esat domājuši par tālāko attīstību?
E. Klētnieks: Šai spēle ir ļoti labs potenciāls būt komerciāli veiksmīgai. Viņa ir tā saucamā ballīšu spēle. To var izspēlēt daudzas reizes. Tur ir daudz labu citātu.
E. Goluba: Bet mēs neesam viņu taisījuši komerciālu. Mērķējām uz skolām. Mums palīdzēja Britu padome un Konrāda Adenauera fonds, Latvijas finieris. Esam līdz šim izdrukājuši diezgan mazu skatu, jo ir liela pašizmaksa. Šobrīd, ja kāds grib to iegādāties, tad piedāvājam to pret ziedojumu mūsu organizācijai.
R. F. Geks: Mēs veicam apmācības skolotājiem, kur iemācām arī šo spēli, lai viņi to var izmantot ar skolēniem savās klasēs.
E. Goluba: Esam izdalījuši skolām un institūcijām apmēram 160 spēles kopijas. Projekta ietvaros mums bija iespēja braukt uz šīm skolām. Tālāk nākotnē skatīsimies, ko mēs ar to spēli darīsim. Ir plāns tulkot angļu valodā. Sameklēt vairāk angliski runājošajiem pazīstamus citātus.
E. Klētnieks: Arī tagad ir liels pieprasījums.
E. Goluba: Mēs arī izstrādājām metodiskos norādījumus skolotājiem. Mums padomu deva virkne cilvēku, arī no Valts izglītības satura centra palīdzēja saprast, kā to varētu izmantot skolā. Tas bija primāri, jo ar šo spēli var pavadīt vismaz divas mācību stundas - pirmajā var mācīt par loģikas kļūdām un kritisko domāšanu, otrā var spēlēt.
R. F. Geks: Spēli sauc Populists, jo nevar izbēgt no šī brīža esošā konteksta. Loģikas kļūdas, lai pārliecinātu citus, ir viens no veidiem, ko mēdz izmantot politiķi, kurus dēvē par populistiem. Skolotāji parasti ir diezgan priecīgi, jo pieeja labām metodēm latviešu valodā, kā to mācīt, nav milzīga.
Tātad šobrīd mums valstī trūkst kritiskās domāšanas spēju?
E. Goluba: Ne tikai pie mums
R. F. Geks: Kritisko domāšanu kā prasmi jāmēģina ievīt izglītībā dažādos veidos. Viena nodarbība ir forši, bet tam ir jāparādās visa veida mācību stundās. Kritiskā domāšana salauž to veidu, kā mēs vērtējam informāciju.
Skatos, ka te ir citādi no dažādiem zināmiem cilvēkiem, politiķiem, māksliniekiem. Vai nav bažas, ka kāds varētu apvainoties un mēģināt jūs, piemēram, iesūdzēt?
E. Goluba: Teorētiski tas varētu notikt, bet mums ir datu bāze. Tas ir citāts, mēs neesam neko pielikuši klāt.
R. F. Geks: Izvēlējāmies zināmus cilvēkus, jo tāds jau ir tas veids, kā attīstīt kritiskās domāšanas prasmes - vērtēt izteikumus.
E. Goluba: Aicinām, ja kāds redz, ka citāts nav precīzs, mēģināt sazināties un atspēkot.
E. Klētnieks: Var mēģināt.
R. F. Geks: Tas, kas tiek pateiks citātos, ne vienmēr ir melns vai balts. Citāti ir jāvērtē kontekstā, par dažiem arī mums viedokļi atšķīrās.
Labi. Beidzot sarunu, pasakiet, kāpēc ir slikti, ka cilvēki neatpazīst šīs kļūdas un kāpēc ir slikti tās izmantot?
E. Klētnieks: Es varu pajautāt, kāpēc ir slikti melot? Tas mums visiem ir skaidrs. Ja kāds kaut ko stāsta, tu negribi, lai tevi apmāna vai kaut ko noklusē. Bet šāda apziņa vēl nav nonākusi līdz loģikas kļūdām, jo tas ir manipulācijas veids. Tas, kas tiek pateikts, varbūt izklausās pārliecinoši, bet pēc loģikas tas nevar būt patiesi.
R. F. Geks: Mēs ikdienā pieņemam ļoti daudz lēmumu. Tie bieži ir balstīti uz argumentāciju, cik ļoti kāds mūs pārliecina. Ja es nespēju novērtēt viņa argumentāciju, es varu pieņemt sliktu lēmumu.
ha-ha-ha
Pie varas tiek krāpnieki!
Mentālais kidnappings