LETA jau vēstīja, ka Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens otrdien vairāku Saeimas komisiju kopsēdē informēja par Eiropas Revīzijas palātas auditā secināto, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts Rail Baltica sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.
Aicināts komentēt izskanējušo informāciju par Rail Baltica projekta sadārdzinājumu, Kariņš norādīja, ka viņš vēl nav iepazinies ar šo revīzijas ziņojumu.
Vienlaikus premjers norādīja uz "aizķeršanos", kas saistīta ar RB Rail, tāpēc patlaban visas trīs Baltijas valstis strādā pie kopuzņēmuma pilnveides.
"Izaicinājums drīzāk ir kopīgajā ieviesējā, jo tas uzrauga un kontrolē projekta izmaksa. Vienotajam ieviesējam ir jēga, bet ir svarīgi, lai [projekta] finansējums būtu pārskatāms un atbilstu paredzētajam budžetam," uzsvēra Kariņš.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
Jorens
latvietis
observators