Viņš atgādināja, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam vai vismaz informācija, ka pielaide būs. "Nevar sagaidīt no valsts drošības iestādēm, ja vien šai personai jau nav pielaide, ka tās nedēļas laikā uzrakstīs atzinumu. Šis pārbaudes process nav tik vienkāršs," sacīja prezidents, piebilstot, ka, viņš neapgalvo, ka šajā procesā būtu bijušas problēmas.
Prezidents atzīmēja, ka bija zināms, kad beigsies Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš. "Aizbildināties ar budžetu.. Pirms pieciem gadiem arī bija budžets, un pirms pieciem gadiem Latvijas Bankas prezidentu varēja iecelt," sacīja Rinkēvičs.
Viņš uzskata, ka process ar Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīšanu sākās novēloti. Prezidents atzīmēja, ka jau septembrī ticies ar Saeimas frakciju vadītājiem - gan pozīcijas, gan opozīcijas, jautājot, kā viņi šo procesu redz. Līdztekus prezidents atzīmēja, ka viņš pats Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amata kandidātu izvēles procesu sāka jūlija vidū, un tikai novembrī nonāca pie secinājuma, atzīmējot, ka tas nav tik vienkāršs, ātri paveicams process.
Rinkēvičs pauda, ka viņa izpratnē Valsts kontrolierim, Latvijas Bankas prezidentam, NBS komandierim, Satversmes aizsardzības biroja direktoram vai tiesnešiem tomēr vajadzētu saņemt vairāk nekā tikai koalīcijas atbalstu. "Mēs runājam par amatpersonām, kuras strādā vairāk nekā tikai valdības izpratnē, un es būtu bijis daudz priecīgāks, ja arī Latvija Bankas prezidentu atbalstītu vairāk nekā tikai koalīcijas partijas," sacīja prezidents.
Prezidents atzina, ka Latvijas Bankas prezidenta kandidātu izraudzīšanās process nav atstājis labu iespaidu.
Viņš vērtēja arī, ka koalīcijas partiju attieksme pret Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem, arī pret pašreizējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, labu iespaidu uz šo procesu noteikti neatstās. "Es gribētu cerēt, ka vismaz sliktu neatstās. Protams, ka viens otrs kandidāts vēl padomās, vai riskēt, vai ir vērts piekrist piedāvājumam, vai ir vērts kaut kādā brīdi saņemt šādu ziņu," sacīja Rinkēvičs.
Vienlaikus viņš vērtēja, ka tas neattiecas tikai uz Saeimas ieceltiem amatiem. "Mēs zinām, kā mums vienu otru reizi arī ar konkursiem ir gājis - tiek izsludināti konkursi - it kā esi konkursa uzvarētājs, bet tomēr nekļūsti par priekšnieku," pauda prezidents.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeimā ceturtdien bija paredzētas Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, tomēr prezidents ievēlēts netika, jo valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vienojās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem.
Pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam 21.decembrī beidzas amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.
Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu tika izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar JV bija izvirzījuši Kazāku, ZZS kopā ar atsevišķiem Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" deputātiem bija izvirzījusi "Altum" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" bija izvirzījusi Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.