Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi darbu pie jauna vietējo pašvaldību likuma ar mērķi nodrošināt laikmetīgu pārvaldību, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību. Savukārt šodien Ministru kabinetā (MK) skatīts VARAM informatīvais ziņojums Par Pašvaldību likuma izstrādi.
"Kopš likuma Par pašvaldībām pieņemšanas 1994.gadā ir notikušas ievērojamas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, daudzas likumā iekļautās normas jau sen ir novecojušas un pilnveidojamas. Nākamajā gadā Latvijā sāks darboties jaunizveidotās pašvaldības, uz izaugsmi vērstai to darbībai jaunais likums būs atbalsts darba organizēšanā, tostarp mazinās administratīvo slogu," komentēja Pūce,
Viņš arī atbalsta iedzīvotāju iesaistes paplašināšanu pašvaldību darba organizēšanā, ieviešot, piemēram, līdzdalības budžetu un likumā nostiprinātas iedzīvotāju konsultatīvās padomes.
Ziņojumā, kas MK izskatīts šodien, ir apzināti problēmjautājumi un piedāvāti risinājumu virzieni, izstrādājot jauno Pašvaldību likumu, piemēram, lēmējvaras un izpildvaras skaidrāka nodalīšana, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, kā arī izvērtējot nepieciešamību noteikt lielākus amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem, skaidrāks pašvaldību darba organizācijas modelis un amatpersonu kompetence.
Informatīvajā ziņojumā vērtēti iespējamie risinājumi, lai veicinātu pašvaldību darba organizācijas uzlabošanu, pašvaldību autonomo funkciju precizēšanu. Tāpat dokumentā piedāvāts, kā īstenot lielāku sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā, kā risināt varas dalīšanu un nodrošināt interešu konflikta novēršanu.
Lai sekmētu iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā, VARAM rosina ieviest līdzdalības budžetu, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta. Tāpat likumprojektā iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt iedzīvotāju konsultatīvo padomi, lai uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi, kā arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Likumprojektā iecerēts izvirzīt konkrētas prasības izpilddirektora un vietnieka amata pretendentiem, definēt amatu apvienošanas nosacījumus. Tāpat VARAM paredz likumā ieviest prasību pašvaldībām sniegt daudz plašāku skaidrojumu par to budžetu un precizēt budžeta veidošanu, lai publisko līdzekļu izlietojums tiktu atspoguļots iedzīvotājiem viegli saprotamā veidā. VARAM plāno skaidri noteikt arī citus risinājumus, lai pašvaldību darba organizēšana notiktu efektīvi un daudz caurskatāmāk.
VARAM ieskatā jāizvērtē arī pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un, kur tas ir iespējams, pāriet uz vienotu regulējumu visā valsts teritorijā. VARAM piedāvā būtiski sašaurināt pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontroli, samazinot administratīvo slogu, un palielināt nozaru ministriju lomu saistošo noteikumu tiesiskuma izvērtēšanā.
Tāpat ministrija aicina vērtēt pašvaldību plašākas sadarbības iespējas, tostarp, lai nodrošinātu saskaņotu teritorijas attīstību, labāk izmantotu ekonomisko potenciālu un nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka jaunajā pašvaldību likumā varētu paredzēt gadskārtējā līguma noslēgšanu starp Rīgas pašvaldību un valsti par galvaspilsētas funkciju izpildi.
VARAM uzskata, ka Latvijas galvaspilsētai, ņemot vērā ievērojamo iedzīvotāju skaitu un darbības specifiku, jāizstrādā atsevišķs regulējums, jaunajā pašvaldību likumprojektā ietverot atsevišķu nodaļu Galvaspilsēta Rīga.
Jaunajā regulējumā būtu jāapraksta pilsētas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes kompetence, galvaspilsētas funkciju plānošana un vadība. Tāpat būtu nosakāmas galvaspilsētas funkciju izpildes pamatnostādnes, izpildes programma, gadskārtējais līgums par galvaspilsētas funkciju izpildi un funkciju izpildes novērtēšanas sistēma.
Ministrija plāno piedāvāt, ka Rīgas pašvaldība un valsts noslēdz gadskārtējo līgumu par galvaspilsētas funkciju izpildi, lai nodrošinātu galvaspilsētas funkciju izpildes vadību. Līgums noteiktu valsts dotācijas apjomu un pašvaldības līdzfinansējuma apjomu kārtējam gadam galvaspilsētas funkciju nodrošināšanai. Tāpat līgumā varētu noteikt plānotās finansēšanas apjomam atbilstošo pasākumu veidus un apjomu, pasākumu nodrošinājuma izmaksas vai šo izmaksu noteikšanas metodiku, tai skaitā plānošanas, novērtēšanas, koordinācijas un vadības izmaksas. Dokumentā varētu ietvert arī līguma izpildes uzraudzības un novērtējuma kārtību un citus jautājumus.