Pūce gan uzsvēra, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekta turpmākā virzība ir Saeimas atbildīgās komisijas un deputātu rokās, jo Ministru kabinets savu redzējumu jau ir sagatavojis un paudis.
Politiķis pauda viedokli, ka daļa Saeimas deputāti ir izvēlējušies izmantot savas tiesības un apturēt likuma izsludināšanu, kas nozīmē, ka turpmākā likuma virzība ir iedzīvotāju rokās.
"Ja nepieciešamie paraksti referenduma rīkošanai netiks savākti, prezidents izsludinās likumu Saeimas apstiprinātajā redakcijā, bet, ja paraksti tiks savākti, tad referenduma sarīkošana prasīs vēl vairākus mēnešus. Tomēr diez vai es steigtos deputātu vietā pieņemt lēmumu par domes atlaišanu līdz brīdim, kad būs skaidrs, kas notiks ar referendumu," sprieda Pūce.
Viņš norādīja, ka parakstu vākšanā sāksies janvāra vidū un līdz februāra vidum jau būs skaidrs iesniegto parakstu apjoms. Līdz ar to deputāti var nogaidīt, jo pašreizējā likuma redakcija paredz, ka ārkārtas vēlēšanas var rīkot tad, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palikuši vismaz 15 mēneši. Šajā gadījumā šis termiņš ir marts.
"Ja iedzīvotāju griba būs rīkot referendumu, tad dome jāatlaiž un jāievēl uz pusotru gadu. Bet, ja referenduma nebūs - arī tas parādīs iedzīvotāju gribu," sacīja ministrs.
Kā ziņots, pēc vismaz trešdaļas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents Egils Levits nolēmis apturēt likumu grozījumus, kas paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā.
Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Valsts prezidenta paziņojums par abu likumu publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem ir parakstīts un iesniegts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kur 23.decembrī arī publicēts.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.
Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas KPV LV pretēju nostāju.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts galīgajā lasījumā tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā Par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Koalīcijas partijas līdz šim bijušas izvairīgas konkrēti atbildēt uz jautājumiem, vai apturētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Centrālā vēlēšanu komisija lēmusi parakstu vākšanu par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.
Pēc informācijas apkopošanas parakstu vākšanas rezultātus oficiāli plānots apstiprināt 21.februārī.
bet