Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.
Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.
Tā saucamo cord cutters jeb cilvēku, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, vienīgi VOD saturu patērējot ap 15–20% skatītāju. Latvijā, salīdzinot ar pasaules tendencēm, ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis.
Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.
Pašlaik video satura patērēšana ir ļoti "izplūdusi". Proti, cilvēki skatās pārraides tiešraidē, taču vienlaikus aktīvi izmanto arī iespēju konkrēto pārraidi vērot arhīva sadaļā un bez reklāmas pauzēm. Tādējādi cilvēks it kā skatās klasisko televīziju, bet daļēji to patērē VOD formā. Turklāt ar kādu no aplikācijām konkrēto saturu ir iespēja skatīties ne tikai TV ekrānā, bet arī telefonā, planšetē vai datora monitorā. Līdz ar to bieži dzirdētais apgalvojums "man mājās nav televizora" var nozīmēt divas lietas – gan to, ka cilvēkam nav pieejama klasiskā televīzija ar lineārajiem kanāliem, gan arī to, ka viņam mājās nav TV ekrāna. Taču tas vēl nenozīmē, ka netiek patērēts televīzijas saturs. Iespējams, tas tiek patērēts citās iekārtās. Piemēram, saskaņā ar Nielsen datiem ASV gandrīz 90% VOD lietotāju saturu skatās TV ekrānā.
Pasaulē (un arvien vairāk arī pie mums Latvijā) parādās integrēti risinājumi, piedāvājot klientiem gan ļoti plašas satura iespējas, gan veidus, kā to patērēt. Šie pakalpojumi spēj vienlaikus nodrošināt lineāro jeb klasisko kanālu skatīšanos, catch-up servisa jeb arhīva izmantošanas iespējas, SVOD (subscription video on demand) jeb iespēju par konkrētu maksu mēnesī skatīties dažādus seriālus un filmas, kā arī TVOD (transactional video on demand) jeb filmu nomu par vienreizēju samaksu, turklāt šo saturu var skatīties dažādu iekārtu ekrānos. Līdz ar to ir sākusies "ko, kur un kad gribu, to lietoju" ēra. ASV jau vairāk nekā puse mājsaimniecību ir SVOD lietotāji un vienlaikus arī aktīvi kabeļtelevīzijas skatītāji.
Ja raugāmies uz saturu, kam skatītāji Latvijā dod priekšroku, tad neesam unikāli – cilvēki vēlas redzēt jaunākās sezonas seriālus un filmas. No citiem mūs atšķir vēlme tos redzēt latviešu valodā, kā arī gribam patērēt Latvijā radītu saturu. Tāpat atšķiras, piemēram, interese par sporta veidiem. Mums svarīgs ir hokejs un basketbols, bet Lietuvā izteikti dominē basketbols. Turklāt ļoti aktuālas ir sporta spēļu tiešraides. Domāju, ikviens piekritīs, ka atkārtojumā skatīties iemīļotās komandas spēli nav tas pats, kas to vērot tiešraidē. Tas būs tas pats, kas ēst atdzisušu zupu.
Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi maksāt par daudzveidīgu saturu? Cilvēki par konkrēto summu, ko pašlaik gatavi atvēlēt TV saturam, meklē plašākas iespējas, iepriekš definējot savu "iztikas minimumu" jeb to, kam obligāti jābūt šajā pakalpojumu klāstā. Protams, ir arī tādi skatītāji, kas izvēlas gan vairākus pieslēgumus, gan vairākas VOD aplikācijas.
Raugoties nākotnē, nemainīgi svarīga būs satura kvalitāte un dažādība. Attīstoties tehnoloģijām, mainoties paaudzēm un ieradumiem, patērētājam arvien svarīgāki kļūs trīs lielumi: laiks, forma un ekrāns. Proti, saturam jābūt pieejamam jebkurā cilvēkam ērtā laikā, jebkurā vietā un uz jebkura ekrāna. Cilvēku skaits, kuriem tas būs svarīgi, tuvākajos gados noteikti strauji augs, tādēļ arī mēs, Tele2, pie šiem risinājumiem ļoti nopietni strādājam, piedāvājot iespēju skatīties televīzijas saturu trīs dažādās ierīcēs vienlaicīgi.