Viņš norādīja, ka politiskās aprindas koķetē ar ideju par dienesta ieviešanu, turklāt šis jautājums dienaskārtībā nav parādījies pirmo reizi, par to ik pa laikam tiek runāts.
Rajevskis atzīmēja, ka iepriekš Aizsardzības ministrija (AM) krasi iestājās pret obligātā dienesta ieviešanu, norādot, ka trūkst instruktoru, kuri varētu jaunos cilvēkus apmācīt. Tāpat kā iemesls pret dienesta ieviešanu minēts tas, ka instruktoru "izraušana no dienesta" varētu samazināt kaujas spēju.
"Šie ir divi argumenti, kas iepriekš izskanējuši no AM puses. Domāju, ka aizsardzības ministram tie būtu jāatspēko, jo šis ir ļoti krass pavērsiens. Jāņem vērā arī tas, ka no vienas puses ir politiskais uzstādījums, bet no otras - birokrātiskā spēja to īstenot. Ministram vēl ir jāpārliecina, ka ministrija un viss resors par šo jautājumu ir vienprātībā, par ko es šaubos," sacīja politologs.
Runājot par to, vai koalīcija varētu šo priekšlikumu atbalstīt, Rajevskis atzīmēja, ka būs liberālās aprindas, kas iestāsies pret to, tomēr pārsvaru varētu gūt konservatīvās aprindas tiešo draudu dēļ un arī tāpēc, ka šādi dienesti pastāva gan Lietuvā, gan Igaunijā.
"Domāju, ka spiediens būs no abām pusēm. Gribu uzsvērt, ka šī ir laba tēma, par ko veidot priekšvēlēšanu debates, abstrahējoties no tēmām, kas ir daudz komplicētākas, piemēram, inflācija un ekonomiskās problēmas. Manuprāt, daudzi labprātāk padiskutēs par to, vai vajag, vai nevajag dienestu, nevis runās par to, kā notiks cīņa ar inflāciju vai enerģētisko krīzi," teica politologs.
Rajevskis norādīja, ka AM priekšlikums ir pozitīvi vērtējams, jo valsts aizsardzības spēju stiprināšana ir fundamentāla vajadzība. Viņš pieļāva, ka neviens vairs nešaubās, ka draudi pastāv un jārīkojas, pirms iestājas iespējamā krīze.
"Ukrainas piemērs parāda, ka, lai no vienkārša cilvēka izveidotu karavīru, kā minimums ir nepieciešamas 120 dienas. Šajos 11 mēnešos jaunieši nesteidzīgi varēs apgūt visas nepieciešamās iemaņas, kas noderēs arī ikdienas dzīvē," uzsvēra politologs.
Viņš norādīja, ka, ieviešot vispārējo valsts aizsardzības dienestu, būtiski panākt, lai neveidotos "divu ātrumu" sabiedrība, proti, lai nebūtu tā, ka jaunieši, izvairoties no dienesta, iegūtu laika priekšrocību ātrāk absolvējot augstskolu un ātrāk nonākot darba tirgū.
"Ja mēs skatāmies ar laika distanci, visticamāk, ka viens gads neko radikāli nemaina, tomēr būtiski, lai nerastos situācija, ka jaunieši 11 mēnešus pavada armijā, kamēr citi, izvairoties no dienesta, mācās un bauda dzīvi," sacīja politologs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka tad, kad Latvijā pastāvēja obligātais dienests, armijā nevaldīja ideāla kārtība. Rajevskis uzsvēra, ka šāds dienests ir nopietns armijas un valsts tēla veidojošs process un nebūtu pieļaujams, ka jaunieši 11 mēnešus nodarbojas ar visu ko, izņemot zināšanu ieguvi.
Kā piemēru Rajevskis minēja Zviedrijas un Dānijas armiju, kur cilvēki dienesta laikā apgūst papildu profesijas, kā rezultātā tiek iegūts karavīrs ar specializētām zināšanām, kas noder arīdzan ikdienas dzīve.
"Raujoties no apmācības programmas viedokļa, ir liels izaicinājums panākt to, lai cilvēks justos, ka 11 mēnešu laikā viņš ir ieguvis pievienoto vērtību, kas dod priekšrocības arī darba tirgū," sacīja politologs.
LETA jau rakstīja, ka, ņemot vērā Krievijas radītos draudus un nepieciešamību pēc rekrutēšanas sistēmas uzlabošanas, AM rosinās Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Šodienas sistēma ir sevi izsmēlusi, piebilda ministrs un norādīja, ka nav pamata domāt par Krievijas uzvedības maiņu.
Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.
Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.
Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.
Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.
Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.
Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.
Personas pēc dienesta pabeigšanas kļūs par rezerves karavīru. Tas nozīmē, ka noteiktā laika periodā būs jāatgriežas uz īsākām apmācībām, lai atsvaidzinātu apgūtās prasmes un zināšanas.
Jauniešiem, atsakoties iesaistīties kādā no četriem piedāvātajiem variantiem, būs paredzētas sankcijas, tomēr ministrs patlaban neminēja, kādas tieši tās būs. "Nebūs situācija, ka nekā nebūs," piebilda ministrs un atgādināja par Somijas praksi, kur, atsakoties no dienesta, iedzīvotajiem var piemērot ceļošanas ierobežojumus.
Atlases procesa detaļas vispārējam valsts aizsardzības dienestam un tam, kā aizsardzības resors izvēlēsies konkrētu jaunieti dienestam, ministrs patlaban precīzi neminēja. Aizsardzības resors šajā atlasē plānojot izmantot valstī pieejamās datu bāzes un personificētu pieeju katram no jauniešiem. Savukārt veselības stāvokļa prasības būšot analogas Zemessardzei.
Attiecībā uz alternatīvo dienestu un tā pienākumiem Pabriks norādīja, ka sarunas ar atbildīgajām ministrijām vēl turpināsies, taču AM piedāvās to, ka alternatīvajā dienestā pavadītais laiks būtu līdzīgs kā Zemessardzē - trīs nedēļas gadā piecus gadus pēc kārtas. "Redzam, ka, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un medicīnas jomai ir vajadzīgi palīgi," piebilda ministrs.
Vispārējā valsts aizsardzības dienesta ieviešanā pirmos divus gadus aizsardzības resors varētu iztikt ar esošo armijas infrastruktūru, taču vēlāk gan summas sāktu pieaugt un "procesa vidū" šī sistēma izmaksātu aptuveni 120 miljonus eiro, skaidroja Pabriks un piebilda, ka nepieciešams sagatavot arī papildus instruktorus.
AM izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt NBS kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības - 14 000, Zemessardzes vienības - 16 000 un rezerves vienības - 20 000 pilsoņu apmērā.
Par reformu esot informēts arī premjers, informācija sniegta arī koalīcijas politiķiem. Vienlaikus sagaidāms, ka par AM piedāvāto reformu būs diskusijas, taču, kā uzsvēra Pabriks, ministrija esot arī atvērta citiem piedāvājumiem.
Ministrs gan aicināja piedāvāto reformu neasociēt ar obligāto militāro dienestu un atgādināja, ka, neskatoties uz reformu, Latvijā turpinās pastāvēt profesionālais militārais dienests.
LETA jau rakstīja, ka Latvijā regulāri bijušas diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu. Latvija 2006.gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta.