Valsts nonākusi dīvainajā situācijā, kad pēc visa, kas noticis, būtu no amata jāatlaiž centrālās bankas prezidents, taču likumi to nepieļauj. Politiķiem atliek vien lūgties, lai protas pats.
Jautājums nav viennozīmīgs. No vienas puses, ir svarīgi, lai centrālajai bankai būtu nodrošināta diezgan liela neatkarība no visām varas struktūrām.
Lai bankas vadība netiktu mainīta kaut kādu politisku interešu dēļ?
Tieši tā. Tāpēc jābūt diezgan stingriem aizsardzības mehānismiem, lai bankas prezidentu nevarētu atbrīvot no darba bez ļoti nopietna pamata. Bet, no otras puses, var būt situācija kā šī, kad kaut kāds risinājums tomēr nepieciešams. Tas, ka valsts nekādi nevar atbrīvoties no centrālās bankas prezidenta, kuram ir aizdomās turamā statuss krimināllietā, arī līdz galam nav pareizi. Likuma normas nav īsti pārdomātas, likumdevēji savulaik pārāk lielu uzsvaru likuši uz amata neatkarību, nepievēršot uzmanību iespējai pie zināmiem apstākļiem to neatkarību ierobežot.
Tas, vai Rimšēviča kungam pašam vajadzētu vai nevajadzētu atkāpties no amata, vairāk ir politiskās atbildības un varbūt morāles jautājums. Ja tik daudzi cilvēki no visām varas aprindām saka, ka viņa palikšana amatā šobrīd kaitē Latvijas tēlam, iespējams, ka viņos vērts ieklausīties. Bet, protams, tā ir viņa paša izvēle.
Droši vien viņš vadās pēc tā, ka atkāpšanās no amata varētu tikt tulkota arī kā vainas atzīšana?
Protams, es kā advokāts ļoti ticu nevainīguma prezumpcijai. Kamēr nav spēkā stājies tiesas spriedums, tikmēr, protams, personu par vainīgu nevar atzīt. Tomēr politiskās vai morālās atbildības uzņemšanās jau parasti raksturīga ar to, ka cilvēks nesagaida gala spriedumu, bet vienkārši pasaka: es nejūtos vainīgs, tomēr saprotu, ka šajā situācijā mana palikšana amatā nodara lielāku kaitējumu.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 27. februāra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Zobs Kaulā NEBALSOTĀJS
To ka AB LV
Rūdolf,