Viņš norādīja, ka fiskālajā jomā Latvijā jau vairākus gadus ir iestājušies "labie gadi". Vēsturiski ekspansīvās Eirosistēmas monetārās politikas dēļ valdībai bija iespējas pārfinansēt parādu par neredzēti zemām procentu likmēm, tādējādi gandrīz divas reizes samazinot budžeta izdevumus, kas paredzēti parāda apkalpošanai. Šāda labvēlīga procentu likmju dinamika ļauj arī uz laiku "uzlabot" valsts budžeta statistiku, liekot situācijai izskatīties labākai, nekā tā ir patiesībā.
"Ja mēs budžeta deficīta rēķināšanā neņemtu vērā valdības vērtspapīru likmju kritumu, tad šā gada plānotais valsts budžeta deficīta lielums būtiski neatšķirtos no situācijas pirms pieciem gadiem," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Viņš arī atzīmēja - ja nenotiek apzināta virzība uz valsts parāda mazināšanu, valsts finanšu situācija lielā mērā ir atkarīga no ārējiem notikumiem, tostarp, ja ārējā vide ir labvēlīga un Latvijas tautsaimniecības attīstība pietiekami veiksmīga, arī valsts fiskālā ilgtspēja nerada īpašas bažas, taču atklāts ir jautājums, cik gatava Latvijas tautsaimniecība būs situācijai, ja ārējā vide kļūs nelabvēlīga un politikas veidotāji Latvijā vairs nevarēs paļauties uz to, ka ekonomikas izaugsme valstī ir labāka, nekā prognozēts. "Cik sagatavojusies ir Latvijas tautsaimniecība iespējamiem negatīviem pārsteigumiem, kas šobrīd, raugoties uz notikumiem ārpus Latvijas, šķiet ar salīdzinoši lielu varbūtības pakāpi?," jautāja Rimšēvičs.
Pēc viņa teiktā, labākais ekonomikas drošības un stabilitātes garants tādai mazai un atvērtai valstij kā Latvija ir spēja apkalpot parādu, kas savukārt ir cieši saistīta ar spēju ģenerēt eksporta ienākumus. "Raugoties uz īstermiņa jeb cikliskajiem indikatoriem, šeit redzam tendences, kas rada bažas, piemēram, par produktivitātes pieaugumu straujāku atalgojuma kāpumu, kā rezultātā pieaug algu-ražīguma plaisa. Turklāt šāda plaisa nu jau ir novērojama arī apstrādes rūpniecībā, kas ir visciešāk saistīta ar valsts eksporta konkurētspēju," pauda Rimšēvičs.
Viņš atzīmēja, ka arī raugoties uz ilgtermiņa, jeb strukturālajiem konkurētspējas rādītājiem, Latvijā nav pamata pārlieku lielam optimismam - jaunākajā starptautiskās konkurētspējas novērtējumā Latvija ir trešā vissliktāk novērtētā eirozonas dalībvalsts uzreiz aiz Grieķijas un Kipras.
"Valsts starptautiskā konkurētspēja ir un paliek galvenais faktors, kas noteiks gan Latvijas spēju sasniegt augstāku labklājības līmeni, gan spēju pārvarēt nelabvēlīgus ārējos satricinājumus. Tāpēc, par spīti salīdzinoši labajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, nevaram iekrist pašapmierinātībā un dzīvot pārliecībā, ka galvenā lietas jau ir paveiktas. Tieši otrādi, pašreizējais salīdzinoši mierīgais attīstības periods ir īstais brīdis, lai pievērstos valsts ilgtermiņa konkurētspējas jautājumiem," sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents arī norādīja, ka, detalizētāk aplūkojot, kurās jomās Latvija turpina būtiski atpalikt no pārējām eirozonas valstīm, tostarp no abām Baltijas kaimiņvalstīm, ir redzamas vairākas problemātiskās vietas, kas, visticamāk, vien nav liels pārsteigums. Tostarop tas ir darbaspēka kvalitātes jautājumu.
"Mēs visi zinām, ka arvien skaļākas ir uzņēmēju balsis par pašreizējo satraucošo situāciju darbaspēka tirgū saistībā ar darbaspēka trūkumu, un to apstiprina arī dažādas aptaujas. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā svarīgāka par darbaspēka kvantitāti ir darbaspēka kvalitāte, turklāt kvalitātes kāpumu pat teorētiski nevar atrisināt īsā laika posmā. Ceļš uz kvalificētu darbaspēku sākas jau skolas solā, un viens no skolu sistēmu vislabāk raksturojošajiem rādītājiem ir PISA rezultāti, un saskaņā ar tiem mūsu apmācības kvalitāte būtiski klibo. Mūsu ziemeļu kaimiņi gluži vienkārši būs gudrāki arī nākamajās paaudzēs, un tādējādi viņiem - ja situācija nemainīsies - arī nākotnē būs priekšrocības tirdzniecības un finanšu jomās," pauda Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka arī pēc pamatskolas Latvijas izglītības kvalitāte atpaliek no Igaunijas rādītājiem, un tam ir būtiska ietekme ne tikai uz pašreizējo valsts konkurētspējas novērtējumu, bet arī uz nākotnes konkurētspējas rādītājiem.
"Tieši labi izglītotie un augsti kvalificētie darbinieki būs tie, kas nākotnē nodrošinās šeit nepieciešamās inovācijas un sekmēs darba ražīguma tālāku celšanu. Bez nozīmīga progresa šajā jomā nespēsim ne tikai labklājības ziņā panākt eirozonas pamatkodola valstis, bet diemžēl arī turpināsim atpalikt no pārējām Baltijas valstīm. Tā nav tikai retorika, to var pierādīt arī ar ekonomiskiem aprēķiniem. Ja Latvija par savu stratēģisko mērķi neuzstādīs panākt būtisku starptautiskās konkurētspējas rādītāju uzlabojumu, dažu nākamo desmitgažu laikā ienākumu līmeņa atšķirības starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm ne tikai nesamazināsies, bet pieaugs, turklāt salīdzinājumā ar Igauniju jau sasniedzot kritisku līmeni," uzsvēra Rimšēvičs.
Tāpat viņš minēja, ka ekonomiskās aktivitātes cikls pasaules ekonomikā ir pārvarējis virsotni un atrodas lēzena krituma fāzē, un līdzīga dinamika gaidāma gan eirozonas, gan Latvijas izaugsmē, proti, ekonomikas sabremzēšanās riski pieaug, tāpēc šis ir īstais brīdis, lai īstenotu vairākas nozīmīgas reformas, kas stiprinātu cilvēkkapitālu un ekonomikas izaugsmes potenciālu.
.
Es
kur mans miljons?