Tikšanās laikā ministri pārrunāja Latvijas un Albānijas divpusējās attiecības, drošības politikas jautājumus un sadarbību NATO, Albānijas integrācijas procesu ES, kā arī situāciju Rietumbalkānos, reģionālās sadarbības iespējas un citas starptautiskās aktualitātes. Pirms preses konferences tika parakstīts arī abu valstu saprašanās memorands par sadarbību starp Latvijas un Albānijas Ārlietu ministrijām Eiropas integrācijas jautājumos.
Rinkēvičs abu valstu divpusējās attiecības raksturoja kā lieliskas un pateicās Albānijai par tās dalību NATO kaujas grupā Latvijā. Puses apspriedušas arī ekonomisko sadarbību un tirdzniecības attiecības. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija vēlas vēl vairāk intensificēt šos kontaktus.
Pārrunājot ES paplašināšanās procesus un Albānijas progresu tajā, Rinkēvičs pauda viedokli, ka nesen publicētajā Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā stratēģijā Rietumbalkāniem ir dots pietiekams pamats, lai ES paplašinātos, kā arī sniegts laika rāmis, kas dotu iespēju mobilizēties un strādāt konkrētajā virzienā.
Savukārt Bušati pauda pateicību par atbalstu, ko Albānija procesā par potenciālo valsts dalību ES saņēmusi no Latvijas līdz šim, kā arī uzsvēra, ka augsti vērtē EK publicēto Rietumbalkānu stratēģiju. Albānijas Eiropas un ārlietu ministrs arī skaidroja, ka puses diskutējušas par izaicinājumiem Baltijā un Rietumbalkānos, kā arī nonākušas pie secinājuma, ka pusēm ir līdzīgas vīzijas par to, kā stiprināt sadarbību NATO un ES ietvaros.
"Kas attiecas uz iestāšanos ES, mēs sagaidām skaidras rekomendācijas no EK šogad aprīlī. Pēdējo divu gadu laikā mūsu valstī jau ir notikušas reformas - esam izveidojuši pilnīgi jaunu tiesu sistēmu un jaunu prokuratūras biroju, kā arī sadarbojušies ar vairākām komitejām, kas ir atbildīgas par tiesisku varu. Gaidām, ka EK reformām sekos arī apliecinājumi no ES dalībvalstīm, jo uzskatām, ka šobrīd iestāšanās process vēl ir tikai sākumā," norādīja Bušati.
Komentējot izskanējušas bažas ES, ka lēnu Rietumbalkānu valstu uzņemšanu ES var izmantot Krievija, Albānijas Eiropas un ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka Rietumbalkāni savā ziņā ir kā šaha galdiņš dažādām ģeopolitiskajām spēlēm, tomēr Albānija šobrīd nesaskata nekādu alternatīvu dalībai ES.
"Vēlamies fokusēties uz pozitīvu iznākumu un redzēt šo procesu kā investīcijas ne tikai kontinenta nākotnē, bet arī kā sociālekonomiskās transformācijas Rietumbalkānos, tādēļ šobrīd cieši fokusējamies uz reformām," piebilda Bušati.
Albānijai ir ES kandidātvalsts statuss kopš 2014.gada, un tā cer šogad sākt sarunas par iestāšanos blokā.
Jau ziņots, ka EK prezidents Žans Klods Junkers Serbija un Melnkalne varētu pievienoties ES 2025.gadā, norādot, ka "tas ir orientējošs datums, lai iedrošinātu tos, uz kuriem tas attiecas, konsekventi īstenot procesus".
Rinkēvičs iepriekš norādījis, ka 2025.gadu redzams tikai kā indikatīvs laiks.
Tikmēr ES dalībvalstu vidū pagājušajā nedēļā no jauna iezīmējās plaisas jautājumā par Balkānu valstu uzņemšanu, dažām valstīm brīdinot, ka situāciju var izmantot Krievija, ja bloks nepaātrinās uzņemšanas procesu. "Ja paplašināšanās nenotiks tagad, cita laika paplašināšanai nebūs," sacīja ES prezidējošās valsts Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs.
Šobrīd pie ES kandidātvalstīm tiek pieskaitīta Melnkalne, Albānija, Serbija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Šajās valstīs notiek ES tiesību aktu iekļaušana valsts tiesību aktos. Savukārt pie potenciālajām kandidātvalstīm šobrīd tiek pieskaitīta Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova un Bosnija un Hercegovina. Šīs valstis vēl nav izpildījušas ES dalības prasības.
Valsts var kļūt par oficiālu kandidātu tikai tad, ja tā atbilst ES politiskajiem, ekonomiskajiem un reformu kritērijiem. Vērtējot progresu Rietumbalkānu valstīs, šobrīd līderu pozīcijās ir Melnkalne un Serbija, norāda Eiropas Parlaments (EP). 2017.gada jūnija beigās sarunās ar Melnkalni bija atvērtas 28 no kopskaitā 35 sarunu sadaļām. Savukārt šai laikā ar Serbiju bija atvērtas kopumā desmit sarunu sadaļas. Pārējās valstis joprojām atrodas sākuma pozīcijās.
Aļbānis
Ismails
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis