Krievijas ĀM paziņoja, ka Saeimas pieņemtie likumu grozījumi pasliktinās Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, un par to būs atbildīga Latvija.
Rinkēvičs uzsvēra, ka izglītības jautājumi ir "Latvijas iekšējā darīšana", savukārt "Krievijas Ārlietu ministrijai nav ko jaukties citu valstu iekšējās darīšanās".
Kā ziņots, Krievijas ĀM paziņoja, ka "oficiālajai Rīgai ir jāsaprot, ka ar saviem nedraudzīgajiem soļiem tā turpina sarežģīt divpusējās attiecības, un visa atbildība par to pilnībā gulstas uz Latviju".
''Tādiem odioziem soļiem, kas tiek īstenoti ar liekulīgiem lozungiem, un it kā tiek sperti gandrīz vai "bērnu un viņu vecāku labā", bet, vēl vairāk, pēc viņu "lūguma", patiesībā nav nekā kopīga ar valstī dzīvojošo nacionālo minoritāšu interešu ievērošanu, bet gluži pretēji - tie ir turpinājums pēdējos 25 gados Latvijā īstenotajai diskriminācijas politikai, kas vērsta uz krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilāciju," teikts komentārā. Tajā uzsvērts, ka "kārtējo reizi ar "integrācijas" un "valsts valodas pozīciju nostiprināšanas" ieganstu ir samīdītas vairāk nekā trešdaļas šīs Baltijas republikas iedzīvotāju likumīgās intereses un starptautiski atzītās tiesības". "Latvijas Saeimā nacionālistiskā vairākuma pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar šīs valsts vadības deklarācijām par uzticību augstiem demokrātijas standartiem un vērtībām, kā arī veselai virknei starptautisko tiesību aktu," teikts Krievijas ĀM komentārā.
Krievijas ĀM pauda cerību, ka šāda rīcība gūs objektīvu novērtējumu no starptautisko profilējošo struktūru puses.
Tāpat ziņots, Saeima 22.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
LETA tāpat ziņoja, ka pakāpenisko pāreju uz mācībām vidusskolās tikai latviešu valodā Krievijas finansētie un atbalstītie informatīvie resursi un organizācijas izmanto, lai grautu Latvijas starptautisko tēlu, kā arī izplatītu vēstījumus par Latviju kā "etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti", norādīts Drošības policijas (DP) 2017.gada publiskajā pārskatā.
DP novērojusi, ka nemainīgi nozīmīgu lomu Krievijas izmantoto informācijas resursu saturā aizvadītajā gadā saglabāja regulāru un sistemātisku vēstījumu izplatīšana par Latviju kā "etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti". Šāda vēstījuma veidošanai un uzturēšanai tika izmantota virkne politisko un sabiedrisko notikumu, tajā skaitā Latvijas valdības plānotā pakāpeniskā pāreja uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Tautietis 57
a
Par mitrofanovu