Siguldā – veloiela. Pirmā Latvijā

Trešdien Siguldā atklāj veloielu. Tāda būs pirmā Latvijā. Kāpēc to veidojāt, un kāpēc tieši tādu?

Pils iela ir galvenā Siguldas iela centra daļā. Tas bija iztrūkstošais posms, kurā mums nebija atrisināta droša pārvietošanās ar divriteņiem. Sigulda tiek minēta kā vieta Latvijā, kurā ir kopumā vislielākais veloinfrastruktūras garuma īpatsvars, attiecinot uz 1000 iedzīvotājiem. Veloielas izveide ļāva beidzot savienot esošos veloceļus un velomaršrutus. Tas bija mājasdarbs, kura izpilde prasīja vairākus gadus, meklējot vispiemērotāko risinājumu.

Izveidojot šo veloielu, beidzot varēsim runāt arī par kopējo veloceļu tīklu, tā lietošanu.

Kas brauc ar divriteņiem Siguldā un attiecīgi lietos šo veloielu? Siguldas novada iedzīvotāji vai tūristi, bērni vai sportisti?

Sportisti noteikti nav pieminami kā šīs konkrētās veloinfrastruktūras mērķauditorija, jo sportisti brauc garākus posmus vai nu pa gravu takām ar kalnu divriteņiem, vai pa šosejām ar šosejas divriteņiem. Protams, šī veloiela ikdienā kalpos galvenokārt iedzīvotājiem. Jā, te brauks arī Siguldas apmeklētāji, tūristi, kuriem beidzot, ierodoties Siguldā, teiksim, ar vilcienu, būs ērti ar divriteni nokļūt kā pilsētas centrā, tā Gaujas ielejā, pie tūrisma objektiem. Līdz ar to arī apmeklētājiem pārvietošanās būs drošāka nekā līdz šim.

Vai tiem, kam nav velosipēdu, Siguldā ir iespēja tos nomāt?

Ir vairākas divriteņu nomas, tajā skaitā divas ir pie stacijas. Nomāt velosipēdu Siguldā nav problēma. 

Cilvēki ne tikai brauc ar divriteņiem, viņi arī piestāj pie apskates vai atpūtas objektiem. Vai visur, kur nepieciešams, ir pietiekamā skaitā un kvalitātē arī velonovietnes?

Jā, mums pilsētā ir daudz jau iepriekš izveidotu velonovietņu gan pie objektiem, gan pilsētas centrā. Šogad esam uzlikuši jaunas pie stacijas, rēķinoties, ka cilvēki tur pārsēžas uz vilcienu, lai brauktu uz Rīgu. Šovasar pie stacijas plānojam izbūvēt arī slēgta tipa novietni, lai tur glabātie divriteņi būtu pasargāti no lietus un sniega.

Siguldas pils kvartālā ir velonovietnes, arī daudzviet citur. Šobrīd ieviešam jaunā dizaina velonovietnes, tās būs Siguldai raksturīgākas, Siguldu iezīmējošākas. Bet, protams, velonovietņu nekad nebūs par daudz, to redzam kaut vai no rītiem pie skolām, kur ir vairāki simti velosipēdu, tāpat daudz to ir pie visiem objektiem. 

Kāpēc veloielai izvēlējāties tieši tādu risinājumu, kāds ir Latvijā jauns un nebijis?

Mums tiešām bija liela izšķiršanās par to, kāds risinājums konkrētajā vietā būtu vispiemērotākais. Viena iespēja bija izmantot esošās ietves, kas ir Pils ielas abās pusēs, bet to mēs nevarējām, jo šīs ietves ir gājēju ļoti noslogotas, tur paredzēt vietu arī velosipēdu kustībai nebija iespējams. Mākslīgi veidots konflikts starp šīm divām grupām – gājējiem un riteņbraucējiem – būtu principā nepieņemams. Tātad šis risinājums uzreiz atkrita. Otrā iespēja bija investēt lielus līdzekļus, izbūvēt kārtīgu veloceliņu, bet tas būtu vairākus desmitus reižu dārgāks projekts un plus vēl arī tas, ka šeit ir pilsētas centrs ar vēsturisko apbūvi, vēsturisko parku un aleju, tāpat arī komunikācijām – mēs noteikti būtu bijuši spiesti kaut ko no tā upurēt un līdz ar to, ja tā mēs būtu darījuši, šodien dienas kārtībā būtu jautājums nevis par kādiem uzlabojumiem, bet gan – kāpēc Siguldā tiek cirsti nost vecie koki. Tātad arī šī pieeja mums nešķita pieņemama. Vēl viens risinājums, ko minēja arhitekti, plānotāji, kas pie šī projekta strādāja, – šo ielu veidot ar marķētām velojoslām brauktuves katrā pusē, kāda prakse ir dažās vietās arī Rīgā. Arī to nevarējām, jo ielas platums neļauj. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tad, kad rekonstruējām kultūras centru Siguldas devons, mēs atļāvām iedzīvotājiem novietot automašīnas Pils ielā, kā rezultātā beidzot šajā ielā parādījās dzīvība – atbraukušie varēja aiziet uz aptieku, veikalu, kafejnīcu vai viesnīcu. Mēs runājām ar uzņēmējiem, viņu viedoklis arī bija, ka nevar nu pateikt, ka, ziniet, nē, autostāvvieta šajā ielā vairs nebūs.