Vai tiešām Latvija zaudē konkurētspējā?

Atbilstoši 2017.-2018. gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums, kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs, kuru vadu, veic datu vākšanu Latvijā, sekojot Pasaules ekonomikas foruma izstrādātajai metodoloģijai. Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai konkurētspējā var būt tieši izmaiņas indeksa metodoloģijā, kuras tika ieviestas šogad. Proti, 2017.-2018. gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu.

Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā.

Otrkārt, atkarībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Tā rezultātā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Metodoloģijas izmaiņas bija viens no iemesliem, kāpēc Latvija ieņēma labāku pozīciju citā indeksā: Pasaules bankas Doing Business: tajā reizē metodoloģijas izmaiņas Latvijai bija par labu, bet Globālā konkurētspējas indeksa gadījumā acīmredzot nē.

Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām, jeb pilāriem, t.sk. institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa vides kvalitāte un inovācijas.

Lai arī indeksa veidošanā tiek izmantoti arī atsevišķi statistikas rādītāji, pamatā tas ir indekss, kurš balstās uz konkrētās valsts uzņēmēju pausto viedokli par konkurētspēju attiecīgajā valstī. Tieši šī iemesla dēļ būtu ļoti piesardzīgi jāattiecas pret valstu salīdzinājumu, izdarot pāragrus secinājumus par reālo valsts konkurētspēju balstoties uz šādu pētījumu. Proti, indeksā ir iekļautas ļoti dažādas valstis, un, piemēram, vērtējot likumdošanas, ceļu vai tieslietu sistēmas kvalitāti skalā 1-7, ir ļoti liela varbūtība, ka atšķirsies gan atskaites punkts, gan arī uztvere par progresu attiecīgajā rādītājā.

Piemēram, valstīs kur ir ļoti slikts ceļu segums, bet tas ir salīdzinoši uzlabojies (vai asfaltēti ceļi ir vispār tikko parādījušies) uzņēmēji šo rādītāju var vērtēt ar 6, savukārt Latvijā, piemēram, zemāk, ar 3. Protams, ka nebūs objektīvi teikt, ka ceļi Latvijā tāpēc ir zemākas kvalitātes.

Tomēr ir daudz kas, ko no šādas aptaujas varam izmantot, sevišķi politikas veidošanā, tādējādi uzlabojot Latvijas konkurētspēju. Tā vietā lai uztrauktos par to, kur atrodamies dažādos indeksos, ko diemžēl bieži darām, būtu svarīgāk analizēt savas stiprās un vājās puses konkurētspējā, veicot darbības vājo pušu novēršanai. Šajā ziņā daudz varam iegūt arī no Globālā konkurētspējas indeksa ziņojuma.

Kā parāda indeksa rezultāti, Latvijai ir potenciāls attīstīt inovācijas. Pie līdzīga secinājuma nesen prezentētajā pētījumā par Latvijas ekonomikas izaugsmi ir nonākuši arī OECD pētnieki. Atbilstoši Globālā konkurētspējas indeksa datiem, pilārs Inovācijas ir saņēmis vērtējumu 3,2 no 7, kur 1 ir zemākais vērtējums. Tikpat zemu vērtējumu ir saņēmis tikai indikators Tirgus lielums. Ja tirgus lieluma ziņā mēs daudz ko darīt nevaram, tad inovāciju ziņā gan.

Piemēram, Latvijai ir ļoti zemu vērtēti tādi inovācijas veicinoši faktori kā augstskolu un uzņēmēju sadarbība, zinātnieku un inženieru pieejamība kā arī valsts iepirkumi augsto tehnoloģiju jomā.

Zemu tiek vērtēta riska kapitāla pieejamība, valsts spēja pievilināt un noturēt talantu, kā arī nodokļu sistēmas ietekme uz darba tirgus stimulēšanu un stimulu investēt. Šie rādītāji Latvijai nav bijuši augstā līmenī arī iepriekšējos gadus, un problēmas šajā saistībā parāda arī citi pētījumi, piemēram OECD.

Zemu ir novērtēts arī pilārs Institūcijas, kas gan var ne vienmēr būt objektīvi, sevišķi ņemot vērā, ka rezultāti ir iegūti aptaujas ceļā, bet Latvijā apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējdarbībai vai valdībai kopumā ir izteikti zema. Piemēram, atbilstoši Globālā konkurētspējas indeksa jaunākajiem rezultātiem, Latvijā uzņēmēji ir izteikti neapmierināti ar to, ka valdība tērē nodokļu maksātāju naudu, un ar uzlikto birokrātijas slogu. Uzņēmēji ir izteikti neapmierināti arī ar tiesiskā regulējuma efektivitāti un to, kā tie aizsargātas mazākuma daļu turētāju intereses. Lai arī šāds vērtējums var tikt uzskatīts par subjektīvu, gan padziļināta tieslietu sistēmas analīze (sk. Jurista vārds 12.04.2016 Nr. 15), gan arī citi pētījumi norāda uz potenciālu minētās jomas uzlabot, tādējādi uzlabojot arī kopējo konkurētspēju valstī.

Savukārt, salīdzinoši daudz labāk Globālā konkurētspējas indeksā tiek vērtēts pilārs Makroekonomiskā vide, t.sk. tā komponentes Valsts budžeta bilance % no IKP, Valsts parāds % no IKP un Valsts kredītreitings. Augstu ir novērtēti arī atsevišķi pilāra Darba tirgus efektivitāte rādītāji, kā piemēram Algu noteikšanas elastība un Sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū. Lai arī augsta Algu noteikšanas elastība kopumā ir labi vērtējams rādītājs, tomēr tas norāda arī uz salīdzinoši vājo arodbiedrību lomu Latvijā.

Salīdzinoši augstu 2017.-2018. gadā novērtētas arī vairākas pīlāra Tehnoloģiskā gatavība komponentes, piemēram, interneta pieejamība un ātrums, un interneta lietotāju proporcija. Kopumā, neskatoties uz uzsāktajām reformām, galvenie problēmfakori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2017.-2018. gadā, ir (prioritāšu secībā): neefektīva valdības birokrātija, nodokļu likmes un nodokļu regulējums, korupcija, neadekvāti izglītots darbaspēks, nestabila politikas veidošanas prakse un pieeja finansējumam. Arī šie noteikti ir virzieni, kuriem Latvijas politikas veidotājiem vajadzētu turpināt pievērst pastiprinātu uzmanību.