Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis informēja, ka ceturtdien 4.februārī, ES Augstais pārstāvis ārlietās Borels dosies vizītē uz Maskavu.
Vaidere paudusi skepsi par šādas vizītes lietderību pašreizējos apstākļos un savu nostāju bija paudusi arī vēstulē Borelam, bet uzsvēra, ka ja tā tomēr notiek, tad Borelam jāieņem ļoti stingra nostāja un jāpieprasa Navaļnija atbrīvošana. "Gaidīsim konkrētus rezultātus," teica Vaidere.
Viņa uzskata, ka ES būtu ātri un izlēmīgi jāreaģē uz Maskavas tiesas lēmumu, kas pārkāpj ne tikai starptautiskās, bet arī pašas Krievijas likumu normas. "ES steidzami jāievieš spēcīgas individuālās sankcijas pret visiem režīma darboņiem, kuri ir atbildīgi par šo cinisko rīcību. Ne viņi paši, ne viņu ģimenes nedrīkst ieceļot ES, lai šeit skolotu bērnus, iepirktos un tamlīdzīgi. Šāds solis režīmam būtu sāpīgs un varētu piespiest pārskatīt bandītisko vēršanos pret opozīciju," norādīja EP deputāte.
Deputāte skaidro, ka nākamos soļus varētu izšķirt to valstu nostāja, kuras līdz šim attiecībās ar Krieviju bijušas samiernieciskas. "Arī "pragmatiskajām" dalībvalstīm, kuras spītīgi vēlas redzēt Krieviju kā ekonomisku partneri nevis starptautisko normu pārkāpēju, jāsaņem drosme, lai beidzot iestātos par ES principiem. Kremļa nelikumīgā vēršanās pret opozīciju ir tikpat brutāla kā Baltkrievijā, attiecīgi arī ES reakcijai jābūt konsekventai," savu viedokli pamatoja Vaidere.
Kā konkrētu piemēru deputāte izceļ "Nord Stream 2" gāzes projektu, kas steidzami jāaptur, lai nepildītu Kremļa budžetu ar Eiropas naudu. "To pieprasījām arī nesenā EP rezolūcijā. Šajā jautājumā īpaši atbildīga ir Vācija, vienlaikus izskanējušās arī satraucošas ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens varētu atcelt šobrīd noteiktās sankcijas pret "Nord Stream 2". Par jebkādu sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, protams, nevar būt ne runas, gluži pretēji - gaidām spēcīgu vēršanos pret Kremli arī no jaunā ASV vadītāja," atzīmēja Vaidere.
LETA jau rakstīja, ka Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.
No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā. Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā, Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.
Maskavas tiesa 2014.gada decembrī atzina brāļus Navaļnijus par vainīgiem krāpšanā un uzņēmuma "Yves Rocher" līdzekļu izlaupīšanā, kā arī piesprieda Aleksejam Navaļnijam trīsarpus gadu nosacītu cietumsodu un piecu gadu pārbaudes laiku, bet viņa brālim Oļegam - trīsarpus gadu ieslodzījumu vispārējā režīma kolonijā. Tiesas noteiktais pārbaudes laiks beidzās 2020.gada 30.decembrī.
Krievijas Ģenerālprokuratūra bija atbalstījusi bija FSIN prasību un norādījusi, ka Navaļnijs esot daudzkārt pārkāpis pārbaudes termiņa nosacījumus, kas paredzēja, ka viņam ne retāk kā divas reizes mēnesī jāreģistrējas sodu uzraudzības inspekcijā, bet pēc izrakstīšanās no slimnīcas Vācijā, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas, politiķis esot "pilnībā izvairījies no likumā paredzētās kontroles".
Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".
Navaļnijam pērnā gada 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.
22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".
2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.
Izmeklēšanā, ko veikuši pētnieciskās žurnālistikas centri "Bellingcat" un "The Insider" sadarbībā ar vācu žurnālu "Der Spiegel", noskaidrots, ka Navaļnija slepkavības mēģinājumu veikuši Krievijas Federālā Drošības dienesta (FSB) aģenti.
Pats Navaļnijs paziņojis, ka tie šo noziegumu nav varējuši pastrādāt bez tieša Krievijas prezidenta Vladimira Putina norādījuma.
FSIN pagājušā gada nogalē izplatīja paziņojumu presei, kurā, atsaucoties uz publikāciju žurnālā "The Lancet", norādīts, ka Navaļnijs no slimnīcas Berlīnē, kur viņš tika ārstēts pēc noindēšanas mēģinājuma, izrakstīts 20.septembrī, bet līdz 12.oktobrim "pārgājušas visas viņa slimības sekas". Tādējādi, pēc varasiestāžu domām, Navaļnijam kā nosacīti notiesātam jau vajadzēja atgriezties Krievijā.