Viedoklis: Naudas Latvijas zinātnei un augstākajai izglītībai nebūs

Atgriežas vecā retorika, kad tika pretnostatīts tradicionālais, nacionālais un pasaules kārtība - lauku saimniecības kā dzīves veids un industriālās latifundijas. Kur esam - lauki ir tukši, nācija aizplūst. Pirms tiek uzstādīti skaļi mērķi ir jādomā ne tikai par finansējumu konkrētai nozarei, bet arī kā motivēt tautu, lai tā nezaudētu nacionālo pašlepnumu un vēlēšanos dzīvot un attīstīt savas spējas dzimtajā zemē. Citādi - turpināsim skolot augstas klases zinātniekus, bet citiem. Šauri mērķēt finansējums izcilībai, degradētā vidē - t.i. politika vienos vārtos

Nauda ir, pie tam daudz, bet tā tiek izķērnāta saules dainu pētījumos, prievīšu rakstu izpētē un purva pisulīšu skaita dinamikas izpētei Mazpisānu purvā. Bez tam IZM budžetu lielā mērā aprij "lielā sporta" zīmēšanās pasākumi un milzu prēmijas sportistiem. Kāda var būt zinātne, ja, piemēram, nanotehnoloģiju laboratorija ir neliela telpa ar arhaisku elektronmikroskopu? Ir sanācis redzēt kaut vai Dienviddānijas universitātes nanotehnoloģiju laboratoriju vai robotikas bāzi- ir skaidrs, ka Latvijas zinātne tā arī vilksies astē ar visiem saviem purva pisulīšiem un prievītēm. Bezcerīgs gadījums.

Uzturēt Latvijā zinātni un attītīt augstāko izglītību ir marasms pie patreizējās postfeodālās, putiniskās politiskās iekārtas. Latvijai nav nedz attīstītas ekonomikas, nedz demokrātiskas valsts iekārtas, kam tai izglītoti cilvēki? Lai uzspēlētu azartspēles vai paņemto ātro kredītu, izglītība nav vajadzīga.

skumji redzēt Latviju no labi izglītotām valstīm lēnām nonāk turistu *s-e-x* paradīzē

Izglītības-zinātnes organizātoriem būtu jāsaprot, ka zinātnes finansēšanas sistēma Latvijā ir vienmēr bijusi tāda kā grābstīšanās. Būtiskākais sistēmā ir: jānodrošina finansēšanas pēctecību. Tas nozīmē, ka nepieciešams gan fundamentālās zinātnes pētniecība, gan resursi lietišķās zinātnes attīstībai un novešanai līdz komercializācijai. Zinātniekam jāzina, ka viņa izgudrojumu, kas radies uz šodienas fundamentālo atklājumu bāzes, rīt varēs atīstīt līdz komerciālizējamam produktam, ieskaitot patentēšanas un patentu uzturēšanas maksas utt. Tādas sistēmas un tālredzīgas plānošanas Latvijā nekad nav bijis. Latvijā daudz maz attīstīta ir "zinātnes" māju būvniecība, jo ierēdnīši māk saskaitīt stāvus un pārgriezt lentiņas.

zēns pamācījies ārzemēs, pa blatu ticis valsts parvaldē - vispār bijušās zinātnes adminsitratores protežē