Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda, ka apstrādes rūpniecība trešajā ceturksnī turpināja vājināties, galvenokārt sarūkot kokrūpniecības izlaidei. Iemesli tam ir būvniecības segmenta bremzēšanās, cenu kritums ar negatīvu ietekmi uz pelnītspēju, kā arī kokmateriāliem pārpildītās noliktavas Eiropā.
Rutkovska skaidro, ka vasarā precēm veikalu plauktos masveidā auga cenas, vienlaikus izejmateriālu izmaksas pieredzēja kritumu, tādēļ daudziem ražotājiem un tirgotājiem pelnītspēja uzlabojās, un tas notika neraugoties uz augstajām enerģijas izmaksām.
Tāpat vasarā valdība nāca klajā ar atbalsta pasākumiem energoizmaksu daļējai kompensēšanai, kas lika atviegloti nopūsties ražotājiem un iedzīvotājiem. Tādēļ šobrīd situācija šķiet pat nedaudz optimistiskāka, uzskata Rutkovska.
Tiesa, piebilst ekonomiste, zāģētavās nākamais ceturksnis tiek prognozēts krietni sliktāks, tas "nozāģēs šos optimisma asnus". Lai gan kurināmā koksne joprojām ir pieprasīta un dārga, tomēr kopējās kokrūpniecības vezumu tā nespēj noturēt uz izaugsmes takas, un, ja klājas grūti kokrūpniecībai, tas ir, ceturtajai daļai apstrādes rūpniecības, tad arī rūpniecība kopumā nīkuļo, pauž Rutkovska.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka septembra rūpniecības dati ir pasaules ekonomiskajai situācijai atbilstoši, un šī situācija nav iepriecinoša. Piemēram, jaunākais eirozonas rūpniecības PMI indekss (46,4) signalizē, ka globālā krīze nozarē padziļināsies.
"Tā kā ražojam galvenokārt starppatēriņa un kapitāla preces, citu valstu rūpniecība ir ļoti svarīgs mūsu rūpniecības klients. Ļoti būtisks tirgus Latvijas ražotājiem ir arī celtniecība un jo īpaši pasaules mājokļu tirgus," teic Strautiņš.
Viņš norāda, ka mājokļu tirgi pasaulē turpina atdzist pārsteidzoši strauji, kas ir liels risks Latvijas rūpniecībai. Pašsaprotama un vispārzināma ir kokapstrādes saite, jo tai celtniecība tieši un netieši veido vairāk nekā pusi no pārdošanas. Metālapstrādei ap ceturto daļu apjoma dod tērauda konstrukcijas ēkām un infrastruktūras objektiem, ražojam daudz būvķīmijas, vieglā rūpniecība pastiprināti specializējas funkcionālo apģērbu ražošanā, kurus īpaši daudz patērē celtniecībā.
"Var teikt, Latvija ceļ pasauli, nodrošina būvniecības procesu citās valstīs. Taču vai pasaule cels Latviju? Mūsu valstī mājokļu tirgus attīstības prognoze ir samērā labvēlīga, jo laikā kopš globālās finanšu krīzes cenu kāpums ir bijis mērens, taču ražotājiem galvenie tirgi ir citās valstīs," pauž Strautiņš.
Ekonomists informē, ka apmēram pusē pasaules lielāko mājokļu tirgu cenas jau samazinās, tiem pievienosies vēl citi. Procentu likmju kāpums rada pamatīgas finansiālas problēmas mājsaimniecībām, kas ir daudz aizņēmušās, un daudzi būs spiesti mājokļus pārdot, kas pastiprinās cenu kritumu.
Strautiņš norāda, ka pasaules mājokļu tirgu kopējā vērtība ir ap 250 triljoniem ASV dolāru. Mājokļu būvēšanas sākšana Ķīnā, kur krīze jau ir "ar bārdu", gada laikā samazinājusies gandrīz uz pusi. ASV kritums jaunākajos datos ir 8%, bet šis rādītājs neizbēgami pasliktināsies, jo ir sācies tā saucamais pircēju streiks - viņi atliek savu plānu īstenošanu. Procentu likmju pieaugums un māju cenu kāpums nozīmē to, ka hipotekārā kredīta maksājums par salīdzināmas kvalitātes dzīvesvietu ir apmēram divreiz augstāks nekā pandēmijas sākumā.
Kokapstrāde un mēbeļu ražošana kopā veido trešdaļu no apstrādes rūpniecības, bet tās radīs lielāku daļu no ražošana apjomu svārstībām nākamā gada laikā, uzskata Strautiņš. Visskarbākā situācija ir zāģmateriālu (dēļi, brusas, latas un citi) ražošanā. Ir sektori, kuriem klājas labi, pirmkārt, jau enerģijas produktu ražotājiem. Arī koka māju ražotāji pagaidām ziņo par pasūtītāju rindām, bet pieaugums mēbeļu ražošanā bijis par 5,4%.
No nozares pārstāvju aptaujām var uzzināt viņu vērtējumu par pasūtījumiem un tuvākajā nākotnē plānoto ražošanas apjomu. Strautiņš norāda, ka pasūtījumu apjoms vēl augustā atbilda vēsturiski vidējam, taču tagad tas jau ir recesijas teritorijā.
"Pagaidām ir veikta tikai trešdaļa ceļojuma līdz 2008.-2009.gada pesimisma dziļumiem, bet globālā mājokļu tirgus krīze tikai sākas. Līdzīga gradācija ir arī pesimismam par ražošanas apjomiem," skaidro Strautiņš.
Ekonomists piebilst, ka ir arī notikumi, kas palīdz uz rūpniecības tuvāko nākotni raudzīties labvēlīgāk. Tā, viņaprāt, no minikrīzes šī gada sākumā iziet elektronika, kurai pamatīgi traucēja dzīvot komponentu iepirkšanas grūtības, bet piegādes ķēžu spriedzi mērošie indikatori strauji slīd lejup. Gludākas elektronikas komponentu piegādes var palīdzēt arī autobūvei.
Taču tuvākajā laikā kritums apstrādes rūpniecībā turpinās padziļināties, nākamgad kopumā izmaiņas visdrīzāk būs ar mīnusa zīmi, bet šogad vēl situāciju glābj veiksmīgais pirmais pusgads - kopumā ražošana varētu pieaugt par 2%, prognozē Strautiņš.
Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad deviņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 1,5% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 3,6%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 2,1%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 14%.
2022.gada septembrī, salīdzinot ar 2021.gada septembri, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,7%.