Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis Eiropas austrumu robežā vairāk nekā citi saprot nozīmību modrības saglabāšanai un cīņai pret hibrīdagresiju. "Tās nav tikai fiziskās Eiropas robežas, kas ir apdraudētas," sacīja Metsola.
Viņa uzsvēra, ka tā nav bijusi nejaušība, ka 2022.gadā, kad EP pasludināja Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, EP informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas tika apdraudētas.
Tāpat Metsola akcentēja, ka pasaulē ir arī tāda sabiedrības daļa, kurai EP un Eiropas Savienības (ES) esamība ir drauds.
Viņa uzsvēra, ka ES strādā labāk tad, kad strādā kopā, tāpēc ES ir nepieciešams sadarboties kiberdraudu novēršanā.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre foruma "CyberBazaar 2024" atklāšanā sacīja, ka mūsdienās kiberdrošība ir pamats aizsardzībai, infrastruktūrai un suverenitātei.
Petre uzsvēra, ka EK redz vajadzību aizsargāt iedzīvotājus, valstu ekonomiku un kritiskās sistēmas no pieaugošajiem kiberdraudiem. Šā gada viena no EK prioritātēm ir aizsardzība, tostarp arī kiberdrošība.
Vienlaikus Petre akcentēja, ka kiberuzbrukumi var skart dažādus sektorus - veselības, enerģētikas, finanšu un citus sektorus, apdraudot cilvēku dzīves, kā arī uzticību valsts iestādēm.
Tajā pašā laikā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš konferences atklāšanā sacīja, ka kiberdrošība ir svarīga daļa mūsdienu drošībā un ir nepieciešamas inovācijas kiberdrošības jomā.
Viņš uzsvēra, ka valsts, akadēmiskajam un biznesa sektoram ir nepieciešams sadarboties inovāciju attīstībā.
Jau ziņots, ka ceturtdien Rīgā notiek "CyberBazaar 2024" starptautiskā zinātniskā konference, ko organizē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Nacionālie kiberdrošības centri. Foruma mērķis ir demonstrēt jaunākos tehnoloģiskos un zinātniskos sasniegumus kiberdrošības jomā, sekmēt publiskā un privātā sektora IT jomas ekspertu sadarbību, kā arī veicināt jauniešu piesaisti kiberdrošības jomai.