Mūs interesē ilglaicīgs miers Eiropā, un Krievijas intereses ir tam pretrunā, pauda Mūrniece, atzīmējot, ka Ukrainai jāpalīdz ar ieroču piegādi, jāturpina ieviestās sankcijas un Krievijas, kā arī tās satelīta - Aleksandra Lukašenko režīma - izolācija. Trīs jūru iniciatīvas valstis sniedz atbalstu Ukrainai arī uzņemot bēgļus, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Tāpat Mūrniece akcentēja izaicinājumus, ar kuriem valstis pašlaik saskaras. Augsto enerģijas cenu dēļ izmaksas kļūst dārgākas, tāpēc ir jāpārorientē enerģijas piegādes un jāatbrīvojas no atkarības no Krievijas, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Eiropas drošība ir Trīs jūru iniciatīvas primārais uzdevums, kuru nopietni izaicinājis Krievijas uzbrukums Ukrainas demokrātijai, atzīmēja Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka Ukrainas parlamenta vicespīkeres Olenas Kondratjukas klātbūtne atgādina par demokrātijas noturību - Ukrainas parlaments turpina strādāt pat kara laikā.
Trīs jūru iniciatīvas 12 valstīm ir vajadzīgie priekšnosacījumi attīstībai, bet nepieciešams veicināt savstarpējo sadarbību. Tāpat nepieciešamas gan privātas, gan publiskas investīcijas, lai attīstītu infrastruktūras projektus, sacīja Mūrniece.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) atzīmēja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā radīs ilgstošas, negatīvas un smagas ekonomiskās sekas.
"Nesenā vēsturē esam redzējuši piemērus, kā esam strādājuši, lai pasargātu mūsu valstu iedzīvotājus un uzlabotu to dzīves apstākļus," sacīja Kols, paužot cerību, ka parlamentārais forums kalpos par pamatu konkrētu ideju tālākai attīstīšanai.
Kols pauda cieņu Ukrainas cīņai, iestājoties par valsts un Eiropas kopējo brīvību. Turklāt vakar pieņemtais lēmums, kas paredz ciešāku partnerību ar Ukrainu Trīs jūru iniciatīvas ietvaros, palīdzēs atjaunot Ukrainas valsti, piebilda politiķis.
Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gadā, lai veicinātu vienotību un konverģenci starp Eiropas Savienības 12 dalībvalstīm ar uzsvaru uz infrastruktūru, enerģētiku un digitālo savienojamību. Iniciatīva vieno Latviju, Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju, norādīja Saeimas Preses dienests.