"Problēmas būs jārisina kompleksi. Nepietiks tikai ar to, ka "lidos galvas", lai gan izskatās, ka tā diemžēl būs nenovēršama šā procesa daļa. Vajadzēs izveidot pilnīgi citu sistēmu, domājams, no pašiem pamatiem jaunu - es runāju tieši par Vides aizsardzības departamenta darbību,“ viņš sacījis intervijā, ko pārraidīja telekanāli LNK un Info TV.
Kā atzinis prezidents, pēdējā laikā atklātībā nonākusī informācija par nebūšanām vides aizsardzības sistēmā liecina par attīrīšanās nepieciešamību.
"Daži noziegumi - nebaidos lietot šo vārdu - turpinājušies gadu gadiem, pat gadu desmitiem. Mēs dzīvojam tādā kā greizo spoguļu karaļvalstī - sakām, ka no ārpuses viss it kā nepavisam nav slikti, ja nu vienīgi kaut kur sāk smirdēt, tad cilvēki ir neapmierināti... Bet nu tas viss nācis gaismā, un tas beidzot ir pirmais solis uz ekoloģisko problēmu risināšanu," spriedis Nausēda.
Viņš izteicis cerību, ka sabiedrība izdarīs spiedienu uz valdību, pieprasot risināt jautājumus, kas saistīti ar dabas piesārņošanu, notekūdeņu noplūdināšanu vai koku izciršanu.
"Ticu, ka gan pašvaldību, gan centrālās varas līmenī viņi sāks ļoti radikāli, ļoti skaidri izvirzīt šos jautājumus, jo valsts vara, šķiet, pārāk ilgi gulējusi vai vienkārši raudzījusies uz šo procesu caur pirkstiem. Skaidri redzu, ka nu tā vairs nebūs," izteicies prezidents.
Jau ziņots, ka Lietuvas Vides aizsardzības departaments pēdējā laikā vairākkārt nonācis kritikas krustugunīs.
Janvārī noskaidrojās, ka Kuršu jomā no Lietuvas kartona un higiēnas papīra ražotāja Grigeo meitasuzņēmuma Grigeo Klaipeda, iespējams, ne vienu vien gadu noplūdināti neattīrīti notekūdeņi. Pirms tam Klaipēdas iedzīvotāji vairāku gadu garumā sūdzējās par nepatīkamu smaku un lūdza noskaidrot tās cēloņus.
Vēl viens skandāls pēdējā laikā izcēlies ap Panevēžas rajonā notikušām medībām ar politiķu un uzņēmēju piedalīšanos, kuru laikā nošauts aizsargājamas sugas dzīvnieks - sumbru māte, turklāt vēlāk atklātībā nācis fakts, ka viņai bijis teliņš. Notikušo pašlaik izmeklē Panevēžas apriņķa policija, vērtējot vides inspektoru darbību, lai noskaidrotu, vai viņu attieksmē pret situāciju nav pieļauta nolaidība.
Divām vides aizsardzības speciālistēm pirmstiesas izmeklēšanā noteikts aizdomās turētā statuss par amata pienākumu pienācīgu nepildīšanu saistībā ar pērnruden Alītas riepu pārstrādes rūpnīcā Ekologistika notikušo plašo ugunsgrēku.
Trešdien paziņots, ka vides ministrs Ķēstutis Mažeika aicinājis pāriet darbā uz zemāku amatu Vides aizsardzības departamenta direktoru Vaidu Lauķi, kurš saņēmis negatīvu iepriekšējā gada darbības novērtējumu.
Sabiedrības uzmanības lokā nonākušas arī citas vides problēmas, tai skaitā plastmasas daļiņu piesārņojums notekūdeņos, nelikumīga vai noteikumiem neatbilstoša atkritumu glabāšana.
Lietuvieši pēdējo gadu laikā rīkojuši protesta akcijas gan pret lielu, veselīgu koku ciršanu pilsētās, gan mežu izciršanu, īpaši aizsargājamajās teritorijās.