Pulksten 23 pēc Londonas laika

Šodien ir pēdējā diena, kad Lielbritānija ir Eiropas Savienības valsts. Kāds ir noskaņojums valstī pirms šī ilgi gaidītā datuma?

Tāpat kā bijis visu šo laiku, sabiedrība ir sašķelta – dalīta par ES un pret ES viedokļos. Viena daļa ES atbalstītāju arī ir pieņēmuši Brexit kā neizbēgamu notikumu, jo apnicis, ka trūka skaidrības. Sabiedrības vairākums ir samierinājies ar to, ka Brexit būs.

31. janvāris būtībā ir beigu sākums. Kā tagad tiks regulētas attiecības divpusēji Latvijai un Lielbritānijai un ar ES?

Līdz gada beigām faktiski nemainīsies nekas ne Latvijas pilsoņiem šeit, ne mūsu ikdienas dzīvē, lai arī Lielbritānija no 31. janvāra pulksten 23 pēc Londonas laika (vieniem naktī pēc Latvijas laika) vairs nebūs ES dalībvalsts. No tā brīža sākas pārejas periods līdz gada beigām, kura laikā Eiropas Savienībai un Lielbritānijai ir jāmēģina vienoties par nākotnes attiecībām. Jaunajam līgumam vajadzētu visaptveroši regulēt preču tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu, datu aizsardzību, aviāciju, transportu, zivsaimniecību un citas jomas. Visu, ko var iedomāties. Mēs esam bijuši vairāk nekā 40 gadu cieši saistīti kopējā Eiropas struktūrā, vienotā tiesību un regulējuma ietvarā, līdz ar to grūti iedomāties, ka varētu būt situācija, ka nepastāv nekādas vienošanās. Lielbritānijai pašai jau pirms pārejas perioda beigām – no 1. februāra – mainīsies tas, ka tā kā ne ES valsts nevar piedalīties ES sanāksmēs un pasākumos un nevar vairs ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesus. Vienlaikus ES regulējums šogad ir saistošs. Arī britu eiroparlamentārieši vairs nepiedalās EP darbā, darba grupās un komiteju sēdēs. No vienas puses, it kā nekas nemainās, bet, no otras puses, ietekmes Lielbritānijai ES vairs nav. 

Kurās jomās ES varētu nepagūt gada laikā sakārtot attiecības ar Lielbritāniju?

Lielākajai daļai, arī Latvijai, interesē panākt visaptverošu līgumu, bet parasti sarunas par šādiem līgumiem ir vairākus gadus. Mums būtu jāvienojas par visaptverošām attiecībām jau līdz vasaras vidum, lai dalībvalstis var paspēt iziet ratifikācijas procesu. Vai tas tā notiks? Iespējams tas ir, bet, vai tā būs, neuzņemos paredzēt. Katrā gadījumā – Latvija būs gatava.

Kādi ir scenāriji?

Nākotnes attiecību mandāta izstrāde šobrīd notiek ES iekšienē. Uz tā pamata ES arī vedīs sarunas ar Apvienoto Karalisti (AK). 2020. gada jūnijā tiks veikts sarunu izvērtējums un, ņemot vērā sarunu progresu, varētu būt jāpieņem lēmums, vai un par kurām jomām jānoslēdz sarunas līdz 2020. gada beigām. Atkarībā no sarunu gaitas iespējams panākt gan visaptverošu līgumu, gan arī šaurāku līgumu tikai par kopējām ES (Eiropas Komisijas) kompetencēm. Tad tas attiektos faktiski uz precēm, tirdzniecību. Datu aizsardzība ir pavisam cita ES kompetencē esoša joma ar savu specifisku procesu. Arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ir vajadzīgs kopējais ES mandāts. Vēlams tāds ir arī sociālās drošības jautājumiem. Savukārt diplomu atzīšana ir divpusējs jautājums, un tas ir Latvijas ziņā, kāda kārtība mums pastāv. Šobrīd no Lielbritānijas augstskolu beidzējiem saņemam sūdzības gan par dārdzību, gan nemodernu kārtību.

Katrai dalībvalstij noteikti būs kāda īpaši tai svarīga joma, ko tā vēlēsies vispirms sakārtot ar Lielbritāniju. Kādas ir Latvijas intereses?

Esam šādas jomas identificējuši, bet pagaidām es tās nevēlētos publiski uzskaitīt. Arī mums ir svarīgas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, jo Latvijai tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti ir svarīga – mums ir pozitīva tirdzniecības bilance gan precēm, gan pakalpojumos. Svarīgi ir ar cilvēku mobilitāti saistīti jautājumi, lai tiem cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā, nav jāpierāda sava kvalifikācija. Arī datu aizsardzība un apmaiņa ir svarīga joma. Šobrīd nav skaidrs, kā tas notiks pēc 31. janvāra, jo tā ir ES kompetence, bet Eiropas Komisijai attiecībā uz trešajām valstīm ir jāvērtē, kāds ir datu aizsardzības līmenis. Kamēr Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts un tas ir bijis atbilstošs, pēc izstāšanās tas kļūst par vienpusēju ES lēmumu sniegt atzinumu, kādā veidā AK ievēro šīs adekvātuma prasības.