Kā jūs vērtējat Eiropas Savienības dalībvalstu progresu cīņā ar viltus ziņām un dezinformāciju?
Redzu būtisku attieksmes maiņu. 2016. gadā, kad strādājām pie ziņojuma par viltus ziņām un dezinformāciju galvenokārt ISIS un Krievijas (Ziņojums par ES stratēģisko komunikāciju pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai – red.), bija liela vispārēja pretestība.
Bija noliegums, ka ir tāds fenomens kā viltus ziņas un dezinformācija. Tāpat bija lielas diskusijas par līdzekļiem, kā varam cīnīties pret to visu.
Vispārējais viedoklis bija, ka tā ir neatkarīgā žurnālistika, neiesaistīsimies, izstrādāsim dažus ieteikumus, un būs pietiekami, tā bilde mainīsies.
Redzu lielas pārmaiņas. Tas notika, es teiktu, kad krievi pārkāpa sarkano līniju. Viņi iesaistījās ne tikai, teiksim, Baltijas valstu teritorijās, sabiedrībās un informācijas telpā, bet, kad viņi iekļuva vācu, franču, nīderlandiešu un citu valstu informācijas telpās, tas bija modinātājzvans. Cik lielā mērā šodienas izpratne ir visaptveroša, man joprojām ir šaubas.
Nesen kādā Politico rakstā bija uzsvērts, ka likumdevēji Eiropā, ASV un citviet joprojām koncentrējuši uzmanību cīņai pēdējā karā – tajā, kas radās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Jūs piekrītat tam, ka politiķi nezina, kā cīnīties pret nākamās paaudzes viltus ziņām?
Domāju, ka mēs joprojām soli atpaliekam. Mēs atpaliekam no tiem, kas vēlas iekļūt mūsu prātos. Nedomāju, ka viņi (viltus ziņu izplatītāji – red.) izmantos Cambridge Analytica, viņi izgudros jaunus līdzekļus, kā izmantot Facebook, sociālās platformas. Vai mēs zinām, kas varētu notikt? Nedomāju. Tas ir liela radošuma un stratēģijas jautājums. Vismaz mēs sekojam. Sekojam vispārējām debatēm, diskutējam ar sociālajām platformām, tas ir labi.
Sociālās platformas lielā mērā ir iesaistītas cīņā pret dezinformāciju, bet vēl ne pilnībā, jo tas ir saistīts ar naudu, dažiem trikiem, par kuriem neesam pilnībā informēti, bet neizslēdzu iespēju, ka mēs patiešām redzēsim jaunus iesaistīšanās veidus.
Maijā gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Cik piesardzīgai Eiropai ir jābūt? No kurienes sagaidīt lielāko apdraudējumu?
Pāris lietu ir skaidras jau tagad. Pirmkārt, no Krievijas un vēl vairākām. Ne tikai Krievija būs daļa no mūsu publiskajām diskusijām, patīk tas mums vai nepatīk. Otrkārt, vēl nezinu jautājumu kopumu, kuriem viņi pievērsīsies, bet esmu drošs, ka viņi izvēlēsies visaktuālākos un svarīgākos. Viņi nepievēršas sekundārām lietām, nē! Viņi ir par kaut ko, kas veido cilvēku prātus, un viņi ir labi tajā, domāju, dezinformācijas ķiršu lasīšanā.
Treškārt, esmu pārliecināts, ka viņi nekoncentrēsies tikai uz vienu valsti vai divām, viņiem būs dažādas ziņas dažādām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka viņi būs ļoti orientēti uz iesaistīšanos nacionālajos tirgos.
Cik ietekmīga, jūsuprāt, Krievija šobrīd ir Baltijas valstu informācijas telpā?
Viņiem ir ietekme, tas ir skaidrs. Liela daļa iedzīvotāju joprojām seko krievu medijiem. Iedzīvotāji uzzina par pasauli, reģioniem, notikumiem, problēmām ne tikai no Rietumiem, daudz kas nāk arī no Austrumiem. Šajā ziņā neredzu labas tendences. Esmu ļoti kritisks pret Lietuvas medijiem, it īpaši televīziju. Tas ir neticami. Tā sauktie komerciālie, neatkarīgie pērk lētu materiālu. Runa nav obligāti par ziņām, ne par visneatliekamāko problēmu apraidi, bet tas ir par sociāliem jautājumiem – uzvedību, tradīcijām, pašreizējām lietām un tā tālāk. Uzskatu par ļoti aktuālu jautājumu. Vai tas mainīsies? Vai būs citādi? Es tā nedomāju.
Domāju, ka mūsu mediji nav finansiāli pietiekami ilgtspējīgi, viņi ir atkarīgi no Krievijas lētā materiāla, un cilvēki vienkārši tam seko. Ja esat daļa no šī tirgus, jūs nemaināt savu viedokli, teiksim, par drošību, ekonomiku, Eiropas jautājumiem, jūs paliekat tajā pašā sistēmā. Un viņi ļoti efektīvi tur cilvēkus šādās kopās. Es vēlos, lai redzam lielas pārmaiņas, bet varēsim redzēt tikai pakāpeniskas.
Kādas alternatīvas varētu piedāvāt, ja aizliegtu Krievijas televīzijas kanālus?
Nepieciešams vairāk kanālu krievu valodā, ne tikai ziņu apraidei, bet arī kultūras, ekonomikas un sadzīves jautājumiem, visam, kas interesē normālus cilvēkus. Iepriekš tas tika uzskatīts par neiespējamo misiju. Tagad, domāju, arvien vairāk cilvēku ir pārliecināti, ka tas ir neizbēgami. Lielā mērā tas ir patiesi eksistenciāli.
Ja dažas valstis parādītu iniciatīvu, atvēlētu finanses, mēs varētu prasīt Eiropas Komisijas atbalstu, jo runa ir par lielu, lielu tirgu. Un tas būtu efektīvs veids, kā pārraidīt ziņu krievu sabiedrībai dažādos veidos, izmantojot apraidi internetā, satelītos utt.
Domāju, ka mēs joprojām nenovērtējam ietekmi. Ceru, ka tas nāks, citādi visu laiku būsim ļoti nelaimīgi, meklējot kādu risinājumu un nekad nepieņemot pareizos lēmumus.
Kādēļ cilvēkiem ir tik grūti atšķirt viltus ziņas no patiesām ziņām?
Viltus ziņas ir augstas kvalitātes, tās nav veidojuši amatieri. Viņiem ir pietiekami resursi, viņi ir gudri, un viņi veido viltus ziņas ļoti līdzīgi īstajām. Šo ziņu dekodēšana cilvēkiem sagādā lielu izaicinājumu.
Cilvēkiem kopumā nav pietiekami daudz kritiskās domāšanas, un viņi vienkārši uzticas tam, ko dzird, redz.
Vecākajai paaudzei vienkārši nav šīs tradīcijas – katra teikuma beigās likt jautājuma zīmi.
Cilvēki patiešām nav labi informēti par statistikas datiem. Tie, kas tiešām vēlas sniegt viltus ziņas, to zina. Kritiskās domāšanas trūkums, nepietiekama izglītība… Jaunākās paaudzes vidū tai jābūt ļoti spēcīgai mūsu izglītības sistēmas daļai. Tātad viss ieiet vienā – redzam plaukstošu viltus ziņu tirgu.
Latvijā eksperti saka, ka nepieciešams veicināt kritisko domāšanu un uzlabot likumus, lai apkarotu dezinformāciju. Ko jūs rekomendējat?
Domāju, ka jābūt ekspertiem, piemēram, mums (Lietuvā – red.) ir tādi brīvprātīgie spēki – elfi pret troļļiem. Viltus ziņu atmaskošana ir liels bizness. Tas nav viegli, to vajadzētu darīt ekspertiem. Šīm komandām jābūt klātesošām, it īpaši internetā, tām jābūt redzamām katru reizi.
Jo vairāk tiks atmaskots, atklāts, jo vairāk cilvēki sāks domāt, ka, iespējams, rīt vai parīt arī viņi var ieraudzīt viltus ziņu, tāpēc ar aizdomām jāizturas pret visu publiskajā tirgū.
Informācijas tirgus ir ļoti ienesīgs, tāpēc vienkārša informācija, viltus informācija vienmēr ir bijusi, bet nekad agrāk tā nav bijusi tik sociāli, politiski orientēta un vadīta. Man nerūp viltus sporta ziņas, jebkurā gadījumā uzzināsi, kam ir taisnība (smejas), bet politikā viltus ziņas ir daļa no politikas.
Nepieciešamas pietiekamas investīcijas, iespējams, pat pieprasījums vai prasība, lai sociālie mediji paaugstinātu savu kvalitātes līmeni. Ir jāskaidro cilvēkiem, kur var atrast patiesu, kvalitatīvu informāciju un kur vienkārši ir atkritumu krātuve.
Materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild Izdevniecība Dienas mediji.
ļuļa
profesija - trollis
blakus