Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Bēgšanas maratona finišs © DIENA (1)

Uz mūžu notiesātais bijušais komunistu kaujinieks Čezāre Batisti pēc gandrīz 40 gadu ilgas bēguļošanas ir atgriezies Itālijā. Viņš ir dzīvs atgādinājums par vienu no asiņainākajiem posmiem mūsdienu Itālijas vēsturē.

Trampa iedomātā robežkrīze © DIENA (7)

Amerikas Savienotās Valstis piedzīvo to vēsturē ilgāko valdības iestāžu daļēju dīkstāvi, kuras dēļ kopš 22. decembra aptuveni 800 tūkstoši sabiedriskajā sektorā strādājošo ir spiesti atrasties bezalgas atvaļinājumā vai arī turpina strādāt, par to nesaņemot atalgojumu. Daudziem no viņiem nācies ķerties pie ietaupījumiem, lai varētu tikt galā ar ikdienas maksājumiem un norēķināties ar kredītiestādēm. Tūkstošiem valsts iestādēs strādājošo ir pieteikušies bezdarbnieka pabalstam.

Bosnijas sabrukuma sludinātājs © DIENA (21)

Viens no etniski sašķeltās Bosnijas un Hercegovinas jaunajiem prezidentiem Milorads Dodiks atklāti nicina savu valsti un atbalsta tās sadalīšanos. Viņa retorika apdraud pirms divdesmit gadiem panākto mieru un valsts iespējamo pievienošanos ES un NATO.

Aizkostais sapnis © DIENA (4)

Informācijas tehnoloģiju nozares eksperti arvien biežāk norāda uz problēmām visiem zināmās kompānijas Apple pašreizējā situācijā. Veiksmes stāsts ir izsapņots vai tikai uz brīdi piebremzējis savu straujo kāpumu? Viens no ieteiktajiem risinājumiem ir arī atgriešanās pie principiem, pēc kuriem uzņēmumu savulaik vadījis Stīvs Džobss.

Nestabilitātes triumfa gads? © DIENA (17)

Krāsu sistematizēšanas uzņēmuma Pantone eksperti par 2019. gada krāsu ir pasludinājuši rozīgi oranžo koraļļu krāsu, jo tā «simbolizē cilvēku vajadzību pēc optimisma un vēlmi priecāties». Turpretī globālo politisko un ekonomisko procesu vērotāju prognozes par to, kāds varētu izvērsties šis gads, ir iekrāsotas drūmākos toņos. Atslēgvārdi, kas dominē dažādos apskatos par 2019. gadu pasaulē, ir Brexit, Donalds Tramps, populisms, tirdzniecības kari un nestabilitāte. Savukārt pasaules gala gaidītāji apgalvo, ka šis nu reiz būs gads, kad mēs pieredzēsim pastardienu, jo Zemē ietriekšoties milzu asteroīds. Par laimi, ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas zinātnieki to kategoriski noraida.

Katram savi populisti © DIENA (28)

Ne tik sen Eiropa un Latvija dzīvoja šķietamā idilliskā miera ostā. Pēdējos desmit gados Eiropa ir saskārusies ar dažādiem satricinājumiem, kas turpinājās arī 2018. gadā. Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Eiropā pastiprinājusies cīņa dažādu ideju starpā. Alternatīvo faktu pārdevēji, vienkāršu (bet nereālu) problēmu risinājumu solītāji cenšas sevi pretnostatīt pieredzējušajiem vecajiem un korumpētajiem politiķiem un ekspertiem. Liberālo un iekļaujošo, konservatīvo un izslēdzošo ideju aizstāvji arvien asāk cīnās par cilvēku sirdīm un prātiem.

Politiķu dinastijas vecākais © DIENA (3)

Šā gada 30. novembrī 94 gadu vecumā aizsaulē aizgājušais ASV eksprezidents Džordžs Bušs vecākais jau ir iegājis vēsturē kā aukstā kara uzvarētājs un kā pēdējais ASV prezidents, kurš piedalījies Otrajā pasaules karā. Lai arī ilgmūžības rekordu ASV prezidentu vidū uzstādījušā politiķa karjera ir pārbagāta dažādiem līkločiem, nejaušībām un apstākļu sakritībām, viņš vēl savas dzīves laikā bija kļuvis par leģendāru vēsturisku personību, un nešaubīgi var apgalvot, ka, laikam ritot, viņa vārds tiks pieminēts arvien biežāk.

Tualešu revolūcija © DIENA (13)

Miljardiem pasaules iedzīvotāju joprojām nav pieejamas veselībai drošas labierīcības, bet attīstītajās valstīs izmantotās skalojamās tualetes un kanalizācijas sistēmas nav ilgtspējīgas. Tāpēc zinātnieki, uzņēmumi un pat viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem ķērušies pie "viedo" tualešu radīšanas.

Eiropas armijas mirāža © DIENA (37)

Francija un Vācija atbalsta vienotu Eiropas Savienības bruņoto spēku izveidi, lai Eiropa varētu pretoties Krievijas agresijai un spētu būt militāri patstāvīgāka laikā, kad ASV prezidents Tramps apšauba NATO nepieciešamību. Taču nekas neliecina par plašu valstu atbalstu šai idejai.

Sadrumstalotība kā norma © DIENA (17)

Zviedrijai rekordilgi – vairāk nekā divus mēnešus – pēc parlamenta vēlēšanām nav jaunas valdības. Šāda nebijusi situācija izveidojusies, jo vēlēšanās labi nostartēja galēji labējā partija Zviedru demokrāti, tādējādi liedzot kādam no diviem lielākajiem centrisko partiju blokiem iegūt absolūto vairākumu likumdevējā. Taču zviedru nespēja ilgstoši izveidot stabilu valdību nav nekas ārkārtējs, jo pēdējos gados līdzīga tendence ir vērojama visā Eiropā. Piemēram, pēc pērn notikušajām Bundestāga vēlēšanām Vācijas kanclerei Angelai Merkelei bija nepieciešami seši mēneši, lai vienotos par kārtējo "lielo koalīciju" ar sociāldemokrātiem. Turklāt arī tas vēl ne tuvu nav Eiropas rekords.

Neizzūdošais jaunavības kults © DIENA (5)

Daudzās valstīs visā pasaulē sievietes un meitenes tiek piespiestas veikt jaunavības pārbaudi, kurai nav nekāda zinātniska un medicīniska pamatojuma, taču tā var radīt sāpes un emocionālas ciešanas pārbaudāmajām,

Represijas aiz reformu fasādes © DIENA (4)

Žurnālists Džamals Hašogi 2. oktobrī sveiks un vesels iegāja savas dzimtās valsts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, lai nokārtotu ar laulības šķiršanu saistītus dokumentus. Viņš no turienes vairs neiznāca. 59 gadus veco vīrieti konsulāta telpās sagaidīja un aukstasinīgi nogalināja no Rijādas atsūtīta slepkavnieku brigāde, kas noziegumu, visticamāk, pastrādāja Saūda Arābijas augsta ranga amatpersonu uzdevumā.

Krievijas slepeno dienestu ēna © DIENA (25)

Lai arī pastāv radikāli atšķirīgi viedokļi par Krievijas militārā izlūkdienesta – dēvēta par Galveno izlūkošanas pārvaldi – kompetenci, eksperti ir vienisprātis, ka šis savulaik leģendārais un vienlaikus biedējošais slepenais dienests ir atgriezies un atkal izvērš aktivitātes aiz Krievijas robežām.

Meklē populisma avotu © DIENA (30)

Desmit gadu pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes izskan vērtējumi, ka tā ir vainojama pie populisma pieauguma Rietumos. Citi domā, ka tas ir pārāk vienkāršots uzskats.

Šā gada 11. septembris, Maskava. "Jūsu godība, cilvēkam, kurš nav pastrādājis noziegumu, nebūtu jāatrodas mājas arestā. Tas ir acīmredzami," apsūdzētais Maskavas pilsētas tiesas zālē – 49 gadus vecais teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs – atgādināja, ka nu jau vairāk nekā gadu atrodas savā dzīvoklī. Viņa paša vārdiem sakot – lielākais sods, ko Krievijas tiesu vara var piespriest, ir atņemt iespēju viņam strādāt.

ANO apgalvo, ka pēdējo gadu laikā Venecuēlu ir pametuši vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju. Viņi bēg no trūkuma un bada - Venecuēlā gandrīz 90% no 31 miljona Venecuēlas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, bet vidusšķira vairs nepastāv.

Rietumeiropā strauji savairojušies savulaik gandrīz izmirušie vilki, kuri mēdz uzbrukt ganāmpulkiem. Lopkopji prasa ierobežot vilku populāciju, bet dzīvnieku aizstāvji aicina uz mierīgu līdzāspastāvēšanu ar pelēčiem.

eptembra sākumā Eiropas Parlaments (EP) oficiāli atbalstīja sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju par Eiropas Savienības (ES) pamatvērtību pārkāpumiem. Tas notika atbilstoši ES līguma 7. pantam, un šis lēmums iezīmē centienus panākt izmaiņas Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna īstenotajā politikā. Tikmēr kādreizējais liberālis Orbāns pakāpeniski slīgst aizvien dziļākā autoritārismā.

Mjanmas demokrātijas un cilvēktiesību ikona Auna Sana Su Či 1991. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par drosmi un pašaizliedzību nevardarbīgi pretoties brutālam militāristu režīmam, kas pusgadsimtu ieslodzīja, spīdzināja un nobendēja tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Apbalvojuma piešķīrēji cildināja viņas centienus Mjanmā "izveidot demokrātisku sabiedrību, kurā valstī pārstāvētās etniskās grupas dzīvotu saskaņā viena ar otru".

Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte pirmo reizi kopš Krimas aneksijas 2014. gadā ir ievērojami sarukusi. Tas nav saistīts ar ekonomiskajām problēmām, amatpersonu korupciju vai rietumvalstu sankcijām. Ilgstoši ļoti augstais iedzīvotāju atbalsts valsts līderim ir samazinājies, jo valdība šovasar paziņoja par plāniem palielināt pensionēšanās vecumu. Lēmums ir izraisījis sašutumu sabiedrībā un plašus ielu protestus, kas ir spējuši apvienot gan prokremliskās partijas, gan tā dēvēto nesistemātisko opozīciju ar galveno Putina kritiķi Alekseju Navaļniju priekšgalā. Ieceres pretinieki uzskata, ka politiķi vēlas miljoniem krievu atņemt ļoti nozīmīgu ienākumu avotu, bet daudzi pusmūžu sasniegušie baidās, ka varētu nemaz nenodzīvot līdz pensijai.

Šodien

Pasaule