SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Aizklauvēties līdz senioru sirdīm © DIENA

Kardiologs Andrejs Ērglis par to, vai karstā laikā jārušinās dobē, par pozitīvo un negatīvo antivakseru kustībā, par vecuma relativitāti un par to, kādā valodā runā politiķi.

Karsts laiks dzīvnieku pasaulē © DIENA

Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja par to, kas putnus un zvērus nospiež vairāk par svelmi, par bērnu ēšanu un par jaunās paaudzes karu.

Kā izglābt Dziesmu svētkus © DIENA

Latvijā senākā tautasdeju ansambļa Katvari vadītājs Edžus Arums (39) nākamgad savienos zemi ar debesīm jeb deju ar kordziedāšanu

Trīs torņi atdzims © DIENA

Arhitekte Andra Bula par to, kā Gaiļezerā taps modernākais daudzfunkcionālais medicīnas centrs Latvijā, par sajūtām zemestrīcē un par to, kur vajadzētu celt koncertzāli.

Deinata blaknes © DIENA

Fotogrāfs Jānis Deinats par savu 60 gadu jubilejas izstādi, apskaidrību, saprotot, ka daudzas savas labās bildes vairs neredzēs, un par viscimperlīgāko pasūtītāju.

Kurss uz centralizāciju © DIENA

Māris Pūķis par pašvaldību vēlēšanām jaunajā administratīvajā iedalījumā, par to, kāpēc darbs pašvaldībā nozīmē nemitīgu risku, un par zaļās politikas bīstamību Latvijai.

Skaistākais ziedoņdārzs Baltijā © DIENA

Daudziem jo daudziem Latvijas un ne tikai Latvijas iedzīvotājiem noteikti par garām nepalaižamu pasākumu ceriņu ziedēšanas laikā ir kļuvis brauciens uz Dobeles ceriņu parku. Ceriņi, ziedoņa absolūtās idilles simbols, ir tik nepanesami skaisti, ka visu pārējo gada daļu spēj pārvērst par vieniem vienīgiem gaidīšanas svētkiem. Tik skaisti, ka latvietis apjūk, uzzinājis, ka ceriņi pie mums ieviesti tikai pirms kādiem divsimt gadiem. Lai gan tā īsti tas nav zināms, saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes APP Dārzkopības institūta Ģenētikas un selekcijas nodaļas vadošā pētniece bioloģijas doktore Sarmīte Strautiņa.

Mūzika ir greizsirdīga

Ar drebošu sirdi krietni pēc pusnakts pagājušajā sestdienas naktī pieslēdzos starptautiskajam Beļģijas karalienes Elizabetes konkursam Briselē. Ir beidzies šī prestižā konkursa pusfināls, starp kura 12 dalībniekiem bija arī mūsu jaunais pianists, viens no starptautiski atzītākajiem savas paaudzes mūziķiem Daumants Liepiņš. Viņš ir jau vairāku ļoti nozīmīgu konkursu laureāts. Vai būs veicies arī šajā, īpaši grūtajā konkursā, kurā savulaik spožas uzvaras (galveno balvu!) guvuši Latvijas vijolnieki Filips Hiršhorns un Baiba Skride, bet laureātu vidū ir vijolnieki Gidons Krēmers, Vineta Sareika un pianists Andrejs Osokins?

Vairāk nekā laulātie draugi © DIENA

Pateicoties pandēmijai, alpīnisti Kristīne un Kristaps Liepiņi uzrakstījuši grāmatu par kāpienu Pamira septiņtūkstošniekos, kura vienus aizraus, citus atbaidīs.

Iemigt nedrīkst! Saruna ar diriģentu Jāni Liepiņu © DIENA

No krīzes var mācīties neieslīgt komfortā, norāda diriģents Jānis Liepiņš (32) un stāsta par savu pandēmijas piebremzēto starptautiskās karjeras sākumu, Vācijas striktās kārtības realitāti un plānu B, par ko šobrīd domā daudzi mūziķi.

Martuževas sapņi © DIENA

Laikus sākta gatavošanās leģendārās dzejnieces simtgadei 2024. gadā, vēl daudzi viņas dzejoļi nav publicēti.

Bandīti tomēr nevalda pār pasauli. Saruna ar bijušo kriminālpolicijas šefu Valdi Pumpuru © DIENA

Bijušais kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs par problēmām skaļu slepkavību atklāšanā, šaušanu no BMW salona un par to, kāda mehānisma trūkst policijai.

Pārbauda Baidena administrāciju. Saruna ar ārpolitikas pētnieku Artūru Bikovu © DIENA

Ārpolitikas pētnieks Artūrs Bikovs par to, vai būs karš, un par iemesliem, kāpēc Krievija koncentrējusi karaspēku gar Ukrainas robežām.

Drāmas tiešraidē un dabā © DIENA

Ornitologs Arnis Zacmanis par putnu policiju, par to, vai latviešiem ir sirds, un pēc kā vistu vanags dodas uz tirgu.

Jaunā dziedātāja Aleksandra Špicberga (19) šajā Lieldienu laikā sev un citiem grib atklāt mazās lauku baznīcas, stāsta par spēku, ko dod sevis pārvarēšana, un gavēni kā iespēju sagaršot arī bukstiņputru.

Tulkotāja un Baigo piezīmju autore Silvija Brice par to, kā ož slikti romāni, cik ilgi lasīs grāmatas latviski, un par vīrieti, kuram viņa neķeras klāt.

Romāna Bruoli/Brāļi autors Aldis Bukšs par latgaliešu pašapziņu, nacionālajiem partizāniem un par drosmi ieskatīties sev acīs.

Politologs Filips Rajevskis par trim modinātājzvaniem Latvijai, par to, cik Kariņam maksās 500 eiro, un par dilemmu starp individuālo brīvību un kopējo labumu.

Arheologs Juris Urtāns par to, vai ir iespējams iejusties senlatvieša ādā, pilskalnu atklāšanas bumu Latvijā un par to, kas un kur iznīcina Latvijas senvēsturi.

Romāna Kalendārs mani sauc autors Andris Kalnozols par mīlestības vakcīnu, Nacionālās bibliotēkas jēgu, brīvību uz ielas un zālēm, kas ārstē no izdegšanas.

Šodien