Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Tuvplānā

Barcelona, Sporting un Benfica pošas uz Rīgu © DIENA

No 29. aprīļa līdz 1.maijam Latvijas galvaspilsētas galvenā sporta halle Arēna Rīga uzņems UEFA telpu futbola Čempionu līgas finālturnīru, kura ietvaros pie mums viesosies daudzi šī sporta veida spožākie spēlētāji. Par gaidāmajām sacensībām aprīļa žurnālā Sporta Avīze stāsta Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Ko parādīja Valijevas lieta © DIENA

XXIV Ziemas olimpiskās spēles Pekinā notika dažādu ierobežojumu ēnā. Sportistiem un žurnālistiem tika lūgts neizteikties par Ķīnai nepatīkamām politiskām tēmām, kas nozīmēja, ka cilvēkiem no demokrātiskām valstīm bija jāpielāgojas zemākam standartam. Dīvaini un nepieņemami. Tāpat, protams, spēļu norisi iespaidoja Covid-19. Vīrusa omikrona paveida uzliesmojums virknei sportistu liedza vispār ierasties Pekinā (pirmām kārtām jāizceļ Nacionālās hokeja līgas spēlētāji), bet vēl kādai daļai iziet uz starta konkrētajā dienā.

Iedvesmas revolucionārs © DIENA

Tieši pirms simt gadiem latvieši ar savu komandu gribēja piedalīties olimpiskajās spēlēs, un 1922. gada 23. aprīlī Rīgā 40 sporta organizāciju delegāti nodibināja Latvijas Olimpisko komiteju (LOK). Divdesmit gadus un vienu nedēļu vēlāk Ugāles pagastā piedzima Vilnis Baltiņš. Olimpisko kustību bija pārrāvis Otrais pasaules karš, kura iznākums pazudināja arī LOK. Bet ne ideju. Latvieši joprojām vēlējās olimpiskajās spēlēs piedalīties ar savu komandu, kaut arī okupētajā tēvzemē gandrīz pusgadsimtu publiski nedrīkstēja par to pat ieminēties. Vēl 1987. gadā par nacionālā karoga pacelšanu mastā tika piespriests cietumsods. "Man reizēm Dievs pasaka priekšā, kas jādara," Vilnis Baltiņš pamato, kāpēc sapni par savu olimpisko komandu, tātad vispirms par Olimpisko komiteju, pārvērtis mērķī.

Jākrāj stundu pa stundai © DIENA

Savu ceturto sezonu pasaules motokrosa elitē ar kārtējiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem iesācis Pauls Jonass, taču viņa sniegums Argentīnas posmā lieku reizi atgādināja, ka kalvenietis arī pēc daudzajām iepriekšējo gadu likstām joprojām spēj braukt ātri un sacensties ar MXGP klases līderiem. "Tikai pacietīgi jāstrādā," sarunas laikā ne vienu reizi vien atkārto Latvijas vadošais motokrosa braucējs, kurā jaušama pārliecība. Laba iespēja to novērtēt klātienē trasē būs jau aprīļa otrajā pusē, kad pasaules čempionāta posmu uzņems Zelta zirga trase Ķegumā.

Pasaule sadevusies rokās © DIENA

Kopš 24. februāra dzīve mainījusies ļoti daudziem no mums. Daļa nespēj izslēgt ziņu pārraides, sekojot līdzi jaunākajiem notikumiem Ukrainā, ļoti daudzi ziedo vai kā citādi praktiski palīdz gan bēgļiem, gan kara zonā joprojām uz vietas esošajiem. Šajā procesā iesaistījušies arī daudzi ar Latvijas sportu saistīti cilvēki.

Marta trakums Latvijā © DIENA

ASV studentu sportā populārajam marta trakuma basketbola turnīram nav līdzīgu, ja vērtē pēc auditorijas piesaistes apmēriem. Tomēr šis nozares darbības modelis pēdējā laikā piedzīvo arvien vairāk uzbrukumu - to pārskata gan ASV tiesas, gan štatu un federālie likumdevēji, jo pasākuma galvenie varoņi - studenti sportisti - nesaņem pietiekamu finansiālo atdevi attiecībā pret labumu, ko universitātes gūst no viņu nodarbinātības, īpaši izšķirošo cīņu laikā. Šogad studenti un koledžas jau dzīvo pēc citiem noteikumiem, salīdzinot ar vēl nesenu pagātni. Tomēr ar Amerikas universitātēm studentu sports nebeidzas, interesantus risinājumus sporta un studiju apvienošanai piedāvā arī mūsu pašu universitātes.

No triumfa līdz traģēdijai © DIENA

Gadsimtu mijā pasaules vadošo F-1 ātrumlaivu dīķī iepeldēja jauna, mazpieredzējusi, taču ļoti izsalkusi haizivs no Latvijas, pamatīgi iztramdot pieredzējušās zivis un ātri iekarojot cieņu. Brāļu Kalnciemu izveidotā Pirmās formulas ūdens motosporta komanda ar savu vadošo pilotu Viktoru Kuņiču avangardā jau pirmajā pilnajā sezonā sāka cīņu par vadošajām pozīcijām pasaules elitē, tomēr traģiska avārija šī paša gada pēdējā posmā cerības sagrāva un neļāva sapņus piepildīt.

Jāturpina ķert vāciešus un austriešus © DIENA

Kaut arī Latvijas kamaniņu sporta izlases iekšienē cerējām, ka no Pekinas olimpiskajām spēlēm varētu atvest vairāk nekā vienu medaļu, pēcgarša pēc sacensībām palikusi laba. Tiesa, atpūsties nedrīkst – virziens, kurā ejam, ir pareizs, bet jāatrod, ko vēl uzlabot, lai biežāk spētu iekost ar lielākiem resursiem un tehniskajām iespējām esošajiem vāciešiem un austriešiem.

Pārspēt tēva rekordu © DIENA

Viens no senākajiem Latvijas rekordiem peldēšanā pieder Atēnu olimpisko spēļu dalībniekam Guntaram Deičmanam, kura dēls Nikolass Deičmans (15) ir starp šobrīd talantīgākajiem jaunajiem peldētājiem. Jaunieša iecienītākā distance ir tieši tā pati, kas savulaik bija tēvam, līdz ar to viens no izvirzītajiem karjeras mērķiem ir pašsaprotams - pārspēt sava iedvesmotāja sasniegto. Turpina pats jaunais peldētājs!

Saglabāt atmiņas uz mūžu © DIENA

Februārī Pekinā 25 gadu vecumā kalnu slēpotāja Liene Bondare piedzīvoja debiju olimpiskajās spēlēs. Sezonas laikā sportiste nebija favorīte uz Latvijai automātiski pienākošās ceļazīmes izmantošanu, tomēr, izlases līderei Dženiferai Ģērmanei pagājušā gada priekšpēdējā dienā gūstot traumu, viņa tika pie iespējas.