Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Apmācies
Sestdiena, 21. decembris
Saulcerīte, Tomass, Toms

Finanses

Bažas par cenu burbuli © DIENA

Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.

Ekonomikas atjaunošanu nedrīkst atlikt © DIENA

Katrs eiro, ko Latvija iemaksājusi Eiropas Savienības (ES) kopējā finansiālajā saimniecībā, mūsu valstij ir devis četrus eiro, un, lai arī tiek pieļauts, ka nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kas plānots no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijas ieguvums būs mazāks, ir skaidrs, ka arī turpmāk mūsu valsts no ES iegūst vairāk naudas nekā iemaksās kopējā "katlā". To apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.

Krāt iespējams, izmantojot dividendes © DIENA

Ekonomikas stimulēšanas gaitā samazinoties procentu likmēm, atdeve no dažāda konservatīva rakstura finanšu instrumentiem – banku termiņnoguldījumiem un valdību obligācijām – ir ļoti minimāla vai vispār izzudusi. Līdz ar to ieguldītāji ir spiesti meklēt jaunas alternatīvas, lai savu kapitālu varētu ne tikai saglabāt, bet arī ar tā palīdzību nopelnīt. Viena no šādām alternatīvām ir uzņēmumi, kuru dividenžu ienesīgums ir relatīvi augsts, ja to salīdzina ar šo pašu uzņēmumu akciju cenu biržā.

Aizvien tuvu rekordiem © DIENA

Lai gan jau apmēram pusgadu pasaules ekonomika ierauta Covid-19 izraisītā ekonomikas krīzē, riskanto finanšu aktīvu, piemēram, akciju, cenas lielā daļā aktīvāko fondu tirgu, tajā skaitā Volstrītā, ir augstākas nekā pirms pandēmijas un turas tuvu saviem vēsturiskajiem rekordiem. Turklāt akciju cenas biržās kāpušas, neraugoties uz to, ka tās emitējošo uzņēmumu finanšu rādītāji ir pasliktinājušies.

Daudzi saskaras ar finanšu problēmām © DIENA

Neraugoties uz to, ka darba samaksas statistika, izaugsmes aspektā vērtējot, Latvijā ir pozitīva, citi dati liecina par kopējo ienākumu samazināšanos. Arī dažādas aptaujas rāda, ka lielai iedzīvotāju daļai ienākumi ir samazinājušies.

Ar zeltu un biržas milžiem © DIENA

Noslēdzoties gada trijiem ceturkšņiem, globālie finanšu tirgi piedzīvo ekonomikas krīzei neraksturīgu optimismu, daudziem finanšu aktīviem sasniedzot savu cenu maksimumu vai atrodoties tuvu tam. Eksperti to saista ar centrālo banku stimulējošo finanšu politiku, kas liek obligāciju cenām celties un ienesīgumam kristies, tādējādi tirgus dalībniekus vedinot ieguldīt riskantākos finanšu aktīvos.

Gaida peļņas kritumu © DIENA

Covid-19 izplatība pasaulē nesusi kardinālas pārmaiņas lielo, biržās kotēto uzņēmumu finanšu rādītājos. Iepriekšējos gados kompānijām izdevās demonstrēt peļņas pieaugumu vai vismaz publicēt datus, kas pārspēj analītiķu prognozes, savukārt, runājot par šā gada iepriekšējo ceturksni, tiek sagaidīts visai ievērojams peļņas apjomu samazinājums. Tā kā atskaišu publicēšanas brīdis vēl tikai ir priekšā, pagaidām nevar spriest, cik lielā mērā kompānijas kopumā būs apsteigušas ekspertu prognozes, vai arī būs noticis tieši pretējais.

Pretrunīgie inflācijas dati © DIENA

Pretēji jūlijam, kad pirmo reizi kopš aprīļa gada inflācija bija rakstāma ar plusa zīmi, augustā mūsu valsts tautsaimniecību piemeklējusi deflācija.

Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu © DIENA

Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.

Ieguldījumiem jauni izaicinājumi © DIENA

Globālās ekonomikas izaicinājumi saistībā ar Covid-19 izplatību nemet līkumu arī to iedzīvotāju makiem, kuri pēc ikdienišķo vajadzību segšanas var atlicināt kādus līdzekļus arī nākotnes uzkrājumiem. Latvijā vēl aizvien populārākais ieguldījuma veids ir tradicionālais banku depozīts, taču zemo procenta likmju dēl tas savu ienesīgumu faktiski ir zaudējis, un attīstītajās Rietumeiropas valstīs, izmantojot šo uzkrājumu veidu, ir jārēķinās, ka par naudas turēšanu bankā var nākties pat piemaksāt.

Ceļā uz zemāku punktu © DIENA

Pandēmijas izraisītā ekonomikas aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā iedzīvotāju finansiālā piesardzība visai kardināli ietekmējusi patēriņa cenu izmaiņas. Patlaban patēriņa cenu indekss strauji traucas lejup, un maijā gada inflācijas vietā esam piedzīvojuši cenu samazinājumu salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, proti, ekonomika ir ieslīgusi deflācijā, turklāt visai pamatīgā, kurai ilgstoši turpinoties var būt visai neprognozējamas sekas.

LAFPA: Nebanku aizdevēji kredītbrīvdienas piešķīruši vairāk nekā 6000 klientu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6 279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības Covid-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem, portālu Diena informē LAFPA.

Vilinošas, bet ļoti bīstamas © DIENA

Pasaules ļoti bēdīgie ekonomiskās aktivitātes rādītāji, kas noveduši pat pie tāda fenomena kā negatīvas naftas cenas, norāda uz to, ka globālās tautsaimniecības situācija ir ne tikai kritiska, bet var draudēt ar ilgstošu depresiju.

Iesaka turpināt ieguldīt © DIENA(4)

Sākoties finanšu satricinājumiem, kuri izvēršas arī ekonomiskajā lejupslīdē, tradicionāli samazinās ienākumi un bezdarbs pieaug, līdz ar to mājsaimniecības kļūst ekonomiski mazāk aktīvas. Tomēr samērā liela daļa sabiedrības savus ienākumus saglabā arī krīzes laikā vai arī pamanījusies samērā daudz uzkrāt laikos, kad ekonomikai klājies labi. Tiem, kuri krīzes situācijā vēl var atļauties ieguldīt, piemēram, pensiju trešajā līmenī, var rasties jautājums, vai šīs investīcijas turpināt vai gaidīt, kad ekonomiskā situācija stabilizējas. Jāuzsver, ka šis jautājums ir attiecināms ne tikai uz trešo pensiju līmeni, bet arī ieguldījumiem uzkrājošajā apdrošināšanā un investīcijām vispār.

Nav tik drošs, kā sākotnēji varētu šķist © DIENA

Sākoties ekonomiskajai nestabilitātei, daļai iedzīvotāju zūd uzticēšanās citkārt tik ierastajām eiro, dolāru vai kādas citas valūtas banknotēm un rodas vēlme savu uzkrājumu pasargāšanai meklēt alternatīvas.

Luminor banka neizmaksās dividendes par 2019.gadu

Ņemot vērā aktuālo situāciju jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības laikā, Luminor bankas ikgadējā akcionāru kopsapulcē tika pieņemts lēmums neizmaksāt dividendes par 2019.gadu, informēja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga.