Covid-19 pandēmija ir visai strauji mainījusi cilvēku paradumus. Daudzi iekārtoja mājas birojus vai pat nolēma pārvākties dzīvot tuvāk dabai. Arī biroju vide pakāpeniski kļūst videi draudzīgāka. Piesakot karu epidemioloģiskajiem riskiem, daudzviet pasaulē mainās ēku būvniecības un pat pilsētu infrastruktūras attīstības tendences.
ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. otrdien rīkotajā virtuālajā mediju pasākumā prezentēja četrus jaunus viedtālruņa iPhone modeļus, kas gan nepiedāvā satraucošas dizaina izmaiņas vai revolucionāras funkcijas, vismaz salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes ierīcēm.
Lai gan Covid-19 pandēmija ir radījusi nestabilitāti visā tautsaimniecībā, tomēr biznesa finansēšana nav apstājusies. Diena pagājušajā nedēļā jau vēstīja par finansējumu lauksaimniecības uzņēmumiem un par šo uzņēmumu attīstības plāniem. Šoreiz, tēmu turpinot, – par finansējumu rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas reģionos, un šo uzņēmumu izaugsmes iecerēm.
Jūnija nogalē Eiropadome, t. i., Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji, apstiprināja jaunas sankcijas pret Baltkrieviju. Atbilstīgi šim lēmumam, sākot ar jūliju, ES valstīm ir aizliegta daļas kālija minerālmēslojuma un naftas produktu – divu galveno Baltkrievijas eksportpreču – iegāde un transportēšana caur ES teritoriju.
Latvijas preču eksporta apjoms uz Apvienoto Karalisti (AK) turpina pieaugt arī pēc tam, kad šī valsts ir pametusi Eiropas Savienību (ES). Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, eksporta apjoms, rēķinot eiro izteiksmē, kāpis par 31,8%.
Igaunijas energokompānija Eesti Energia, kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu Enefit, parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu Orsted, kas tostarp paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka izveides Rīgas jūras līcī līdz 2030.gadam, aģentūrai LETA norādīja Enefit pārstāvji.
Vācijas galvaspilsētas Berlīnes eksperiments, nosakot īres cenu iesaldēšanu un griestus, ir izgāzies, uzskata ekonomisti, atsaucoties arī uz līdzīgiem citu pilsētu eksperimentiem.
Itālijas valdība svētdien prezentējusi 222 miljardu eiro vērtu ekonomikas atveseļošanas plānu, lielāko daļu no kura finansēs Eiropas Savienības (ES) īpaši izveidotais fonds.
Eiropas Savienības (ES) līmenī vēršas plašumā cīņa par atomenerģētikas iekļaušanu tā dēvētajā Eiropas zaļajā darījumā, pazīstamā arī kā Eiropas zaļais kurss.
Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 18,3%, tādējādi reģistrēta straujākā izaugsme kopš šo datu apkopošanas sākšanas pirms 30 gadiem, liecina piektdien publiskotie valsts statistikas biroja dati.