Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Ziņas

Faktorings. Kas tas īsti ir? © DIENA

Kopējais faktoringa apjoms Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā palielinājies par 30%, 2019. gadā sasniedzot 805 miljonus eiro, liecina starptautiskās faktoringa asociācijas Factors Chain International dati. Tomēr faktoringa izmantošanā Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Cerības uz tūrisma atdzimšanu nav zudušas © DIENA

Pirms diviem gadiem, kad tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas simtgade, mūsu valstī bija vērojams prieks par to, ka 18. novembrī notikušās simtgades svinības un ar tām saistītie, 2018. gadā organizētie pasākumi izpelnījušies ārvalstu tūristu uzmanību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rādīja, ka 2018. gadā ārvalstu ceļotāji 7,8 miljonus reižu šķērsojuši Latvijas robežu un mūsu valstī iztērējuši gandrīz 752 miljonus eiro.

Dzīvojam visai sabalansēti © DIENA

Covid-19 izraisītā avionozares un tūrisma sašaurināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas pakalpojumu eksportu, kas nozīmē mazākas no ārvalstīm ieplūstošas naudas summas mūsu valsts ekonomikā. Tas liek uzdot jautājumus, kā ir mainījies un vai nākotnē varētu manīties Latvijas tekošā konta stāvoklis.

Aizvien pieaugošu risku ēnā © DIENA

Ekonomikai sašaurinoties un cilvēkiem aizvien vairāk uzturoties mājās, pasaules finanšu tirgi tiek baroti gan ar jaunu naudas injekciju solījumiem, gan šo solījumu rezultātā ieplūstošiem dolāru, eiro, jenu un citu valūtu triljoniem. Tomēr vienlaikus finanšu tirgi nonāk draudu, ko rada pieaugošie maksātnespējas riski, ēnā, jo liela daļa tautsaimniecības sektoru ir sašaurinājuši darbību un tos pārstāvošie uzņēmumi vairs nespēj tikt galā ar kredītsaistībām. Sevišķi tas attiecināms uz tūrisma un transporta uzņēmumiem.

Īstermiņa darbs kā pēdējais salmiņš? © DIENA

Lai gan vārds "haltūra" jeb īstermiņa darbs parasti asociējas ar ēnu ekonomiku un neoficiālu samaksu "uz rokas", pašlaik šī paradigma mainās, jo arvien biežāk iespējams "haltūrēt" oficiāli – noslēdzot līgumu, maksājot nodokļus un saņemot algu bankas kontā.

Pillar ekspluatācijā nodod divas par privātiem līdzekļiem izbūvētas ielas Rīgā

Nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar 29.oktobrī ekspluatācijā nodeva divas par privātiem līdzekļiem izbūvētas jaunas ielas Rīgā, New Hanza teritorijā. Turpmāk ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim būs publiski pieejama Gustava Kluča iela un Roberta Hirša iela, tādejādi Pillar turpina New Hanzas teritorijas labiekārtošanu un attīstību.

Vēl arvien spēj noturēties © DIENA

Risinājumi ekonomikas krīzes apkarošanai, izmantojot plašas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgos, no dramatiskiem pavērsieniem ir ļāvuši izvairīties pensiju līdzekļu pārvaldniekiem. Tas attiecas arī uz pensiju otro līmeni. Vairums ieguldījumu plānu pēdējos 12 mēnešos uzrāda pozitīvu ienesīgumu, tātad var teikt, ka lielai daļai ieguldījumu plānu Covid-19 krīzes laikā ir izdevies nopelnīt.

CSP: Preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5 % uzņēmumu

2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9 % uzņēmumu, un 62,6 % no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1 % lielo uzņēmumu, 81 % vidējo un 58,4 % mazo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Pandēmijas laikā dzīve nav apstājusies © DIENA

Lai gan Covid-19 krīze ir pamatīgi sašūpojusi vairākas tautsaimniecības nozares un radījusi nedrošību par nākotni daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ekonomiskā dzīve nav apstājusies. Dažādi jauni projekti tiek īstenoti arī mūsu valsts reģionu pilsētās.

Attālinātais darbs ir ienācis uz palikšanu © DIENA

Liela daļa pasaules iedzīvotāju pašlaik gaida iespēju atgriezties pirmspandēmijas ierastajā dzīvē – ceļot, nenēsāt sejas masku un neuztraukties par to, ka var saslimt ar Covid-19. Tomēr ir ieradumi, kas saglabāsies arī pēc tam, kad pasaule tiks galā ar Covid-19 pandēmiju. To vidū ir attālinātais darbs, kas tuvākajos gados attīstīsies vēl vairāk.

Pavīd aizvien cerīgāki dati © DIENA

Neraugoties uz to, ka Covid-19 izplatība uzņēmējdarbības videi turpina sagādāt ne mazums raižu, atsevišķās jomās ekonomikas dati pamazām kļūst tādi, lai būtu pamats runāt par tautsaimniecības atkopšanos.

Tehnoloģijām attīstoties, parādās jauni norēķinu risinājumi © DIENA

Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68%. To rāda Latvijas Bankas jaunākais Maksājumu radars – pētījums, kurā izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti augustā veiktās aptaujas dati. Savukārt februārī viena mūsu valsts iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars bija attiecīgi 36% un 64%. Tā kā ir redzams: skaidras naudas lietošana Covid-19 pandēmijas laikā ir nedaudz samazinājusies.

Darba tirgū ir bijis cerīgs skats pat vairākus mēnešus pēc kārtas © DIENA

Ekonomikai aktivizējoties, pēc tam kad saruka ierobežojumi, kas gan Latvijā, gan citur pasaulē bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai, mūsu valstī ir vērojama bezdarba līmeņa lejupslīde. Tomēr oktobra notikumi saistībā ar straujāku Covid-19 uzliesmojumu un ziņām par pārtraukumiem dažādu nozaru uzņēmumu darbībā vedina domāt, ka pieprasījums pēc darbarokām kopumā varētu kļūt mazāks.