Vides Diena / Diena / Vides Diena / Diena

VIdes diena

LVM pārstāvis: Problēmas videi rada nelegālie grants karjeru racēji © DIENA (7)

"Manuprāt, mūsu ceļu tīkls jābūvē par pašmāju resursiem, lai sekmētu ekonomisko attīstību. Protams, sekojot radikāli zaļiem viedokļiem, varam vispār neko neapsaimniekot, neko nepaplašināt, bet tad grants būs jāimportē un naudas plūsma aizies uz citām valstīm," uzskata a/s Latvijas valsts meži (LVM) Nekustamo īpašumu Zemes dzīļu apsaimniekošanas daļas vadītājs Juris Ružāns un stāsta, ka LVM ir 112 smilts un grants karjeri visā Latvijā. Jaunu karjeru izveide atkarīga no apsaimniekojamo objektu pieejamības un ceļu izbūves nepieciešamības.

Latvijā ir gan nafta, gan ogļūdeņražu iegulas © DIENA (21)

Latvijā līdztekus jau apzinātām derīgo izrakteņu atradnēm ir arī perspektīvie zemes dzīļu resursi, saistībā ar kuriem konstatēta vai tiek prognozēta derīgo izrakteņu atrašanās, bet ģeoloģiskās izpētes līmenis vēl nav pietiekams to rūpnieciskai izmantošanai.Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem mūsu valsts nozīmīgākie perspektīvie resursi ir nafta, zemes siltums (ģeotermālie resursi), bromu saturošie minerālūdeņi un magnetīta dzelzsrūdas.

Pazemē - ceturtā daļa Baltijas jūras © DIENA (6)

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. "Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, - esam minerālūdens lielvalsts," uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Visvairāk no derīgajiem izrakteņiem - smilts atradņu © DIENA (1)

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, - ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts-grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu - divas.

Ap Cēres smilts karjeriem izvērsies konflikts © DIENA (9)

Pēc ieguves apjoma visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi Latvijā ir grants un smilts. Kandavas novada Cēres pagastā atrodas viena no lielākajām un nozīmīgākajām smilts un grants atradnēm valstī. Tā iekļauta valsts nozīmes derīgo atradņu sarakstā.

FOTO: Dabai draudzīga saimniekošana prasa kompromisus © DIENA (3)

"Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Izvērtēs dabas aizsardzības plānu saturu © DIENA

Viena no būtiskākajām problēmām, ar kurām sastopas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) īpašnieki, ir neziņa, ar kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem viņiem šajās teritorijās var nākties saskarties, jo daudzām ĪADT nav izstrādāti dabas aizsardzības plāni. Pašlaik Latvijā ir 683 ĪADT, bet dabas aizsardzības plāni izstrādāti tikai 186 teritorijām.

Par vidi jādomā ilgtermiņā © DIENA (9)

Zaļais iepirkums ir iepirkums, ar kuru iepērkam energoefektīvus, videi draudzīgus pakalpojumus un produktus, intervijā Magdai Riekstiņai stāsta Vides investīciju fonda (VIF) projektu vadītāja Zane Ramane.Kāpēc patlaban zaļais iepirkums ir kļuvis īpaši aktuāls?Strādāju Vides investīciju fondā ar Eiropas Savienības (ES) finansētajiem projektiem, kas saistīti ar energoefektivitāti.

Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā nu jau pāris gadu aktuāls kļuvis zaļās ekonomikas jēdziens. Proti, tā ir ekonomika, kuras uzstādījums ir ražošana ar iespējami mazāku dabas resursu patēriņu, radot pēc iespējas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu. Zaļā ekonomika ietver gan atjaunojamos energoresursus, gan atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Pie šādas ekonomikas produktiem pieder, piemēram, videi draudzīgas automašīnas un elektromobiļi, LED apgaismojums un zaļie jeb videi draudzīgie būvmateriāli.

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas.

Šodien