Vasarā līdz ar āra kafejnīcu darbību un brīvdabas pasākumu norisi aktualizējas jautājums par to, kā sabalansēt izklaides biznesa un iedzīvotāju intereses, vienlaikus arī veicinot tūristu piesaisti.
Divi patlaban nozīmīgākie
notikumi Eiropas politiskajā
dzīvē ir Nacionālās Asamblejas
ārkārtas vēlēšanas Francijā,
kuru pirmā kārta jau ir aizvadīta, kā arī parlamenta vēlēšanas
Lielbritānijā.
Domājams, ka 2024. gada 2. jūlijs
ieies vēsturē kā kārtējais paraugs tam, ka apgrūtinoša un
brīžiem pat muļķīga birokrātija
ir izcili iedzīvojusies ne tikai Latvijā, bet visas Eiropas Savienības (ES) mērogā.
Pilsonības un migrācijas lietu
pārvalde līdz jūnija vidum bija
izdevusi 56 izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nav
izpildījuši Imigrācijas likuma
grozījumu prasības un nav
iesnieguši nepieciešamos dokumentus
turpmākai dzīvošanai Latvijā. Par to nesen
vēstīja aģentūra LETA.
Nedēļas vidū pēc vienošanās ar ASV varasiestādēm par daļēju vainas viņam izvirzītājās apsūdzībās atzīšanu brīvību atguva un dzimtajā Austrālijā atgriezās interneta projekta WikiLeaks dibinātājs Džūljans Asānžs.
Vismaz vidusskolu līmenī šogad rudenī tiks novērsts ierēdņu un politiķu savulaik ieviestais absurds izglītības jomā atteikties no vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanas skolās, tā vietā šo būtisko izglītošanas sadaļu apvienojot ar sociālo zinību jomu. Par izmaiņām, kas atgriezīs bērniem iespēju kvalitatīvi apgūt vēstures zināšanas vismaz vidusskolas līmenī, šodien plašākā rakstā varat lasīt Dienā.
Traģiskās avārijas ar vairākiem bojāgājušajiem, kas notikušas dažu pēdējo dienu laikā, uzjundījušas asas diskusijas sociālajos tīklos, kur nosacīti viena daļa teju pieprasa nekavējoties palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu un agresīvu braukšanu (daži pat rosina samazināt atļauto braukšanas ātrumu), kamēr citi apelē pie tā, ka bīstamas situācijas un nereti arī traģiskas sekas uz ceļa izraisa tie autovadītāji, kuri "par lēnu brauc un kaitina citus".
Ceturtdien, 27. jūnijā, Atlantā
Džordžijas pavalstī ir paredzētas ASV vēsturē pirmās televīzijas debates pirms nākamajām
vēlēšanām starp esošo un
bijušo Savienoto Valstu prezidentu – attiecīgi demokrātu un republikāņu
galvenajiem kandidātiem Džo Baidenu un
Donaldu Trampu.
Cilvēki visā pasaulē aizvien vairāk ignorē ziņas. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA, iepazīstinot ar Oksfordas Universitātes Reitera žurnālistikas pētījumu institūta apkopotajiem datiem.
Krievijas līdera Vladimira Putina pompozās vizītes divās Maskavai tradicionāli pašās draudzīgākajās Āzijas valstīs – Ziemeļkorejā un Vjetnamā –, un šo vizīšu laikā it īpaši ar Phenjanu parakstītās vienošanās sniedzas ievērojami tālāk par militāro un ekonomisko sadarbību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē sacīja salīdzinoši īsu, tomēr, manuprāt, ar skaidriem vēstījumiem piepildītu uzrunu.
Nodarbinātību raksturojošā
statistika, Ekonomikas ministrijas prognozes, kā arī dažādi
pētījumi rāda, ka ir svarīgi, lai
tā paaudze, kas patlaban sāk
savu profesionālo dzīvi, paliktu
strādāt mūsu valstī un nedotos prom uz
ārzemēm, lai būvētu savu karjeru tur.
Pakāpeniski par realitāti kļūst aizvien pieaugošu mērogu tirdzniecības karš starp Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu, pie kam pretimstāvēšanas patlabanējo eskalāciju nevar saukt par negaidītu vai pārsteidzošu.
Nenoliedzami, parlamentāra kontrole pār stratēģiski svarīgu projektu un procesu norises kvalitāti, īpaši situācijās, kad tāda veida un līmeņa projekti kā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecība nonāk līdz kritiskajai augstu risku robežai, ir būtisks faktors, lai iegūtu "skaidru bildi" par problēmu cēloņiem, esošo reālo situāciju un tās nākotnes attīstības scenārijiem un potenciālajiem riskiem.
Jauniešiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību un prāto, ko darīt tālāk, racionālāka izvēle var izrādīties studēšana augstskolā. To ļauj secināt Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās darba tirgus prognozes tuvākajiem 15–16 gadiem.
Iepriekšējās nedēļas beigās Indijas premjerministra zvērestu jau trešo reizi deva hinduistu nacionālistu – Indijas Tautas partijas jeb Bharatiya Janata Party (BJP) – līderis Narendra Modi, kurš attiecīgi turpinās vadīt Āzijas lielvalsti vēl piecus gadus.
Savdabīgu pozīciju nupat sāk ieņemt aizvien lielāks skaits esošo un izbijušo politiķu un ierēdņu pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumiem par "gadsimta projektu" Rail Baltica.
Skatoties nākotnē, svarīgi, kā
Vienotība interpretēs un izmantos
sestdien vēlēšanās gūto otro elpu,
tomēr vēl daži vārdi par to, kādēļ šī
uzvara vai, kā man labpatiktos
teikt, izglābšanās vispār bija
iespējama.
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi
piedzīvoja prezidenta Emanuela
Makrona centriski liberālā alianse
Besoin d’Europe (Nepieciešamība
pēc Eiropas), kas ieguva tikai
14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas)
ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks
jau 30. jūnijā.
Pagājušajā nedēļā, kad sabiedrības uzmanība koncentrējās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izskanēja runas par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu
Plašu rezonansi izraisījuši Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana un ar viņa vārdiem saskaņoti arī citu augstu šīs valsts amatpersonu paziņojumi par Turcijas vēlmi pievienoties galvenajai nerietumu valstu apvienībai BRICS
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viens no trijiem regulārajiem notikumiem, kuros katram Latvijas pilsonim ir iespēja tieši un nepastarpināti ietekmēt Latvijas politisko un sabiedrisko vidi. Tieši tādēļ, manuprāt, ikvienam pilsonim (kurš to jau nav paspējis izdarīt iepriekšējās balsošanas dienās šonedēļ) ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni un jāizdara sava personīgā, uzsveru – tieši personīgā, izvēle par to politisko spēku, kas viņam šķiet pieņemamākais un atbilstošākais.
Latvijā šāgada sākumā dzīvoja
viens miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir par 11,1 tūkstoti
mazāk nekā gadu iepriekš, rāda
Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) šonedēļ publiskotie dati.
Iespēja saņemt lielas summas no Briseles budžeta un līdz ar to sagādāt darba vietas un legālas izcelsmes ziedojumus partijas kasē ir tā motivācija cīņai par ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), kuru neviens politiķis publiski neakcentēs.
Viens no tematiem, uz kuru
nāksies koncentrēties jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam (EP), ir imigrācija, turklāt
arī saistībā ar ekonomikai
nepieciešamo darbaspēku.
Līdz ar EP par imigrāciju nāksies spriest arī
citām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.
Paralēli notikumiem Gruzijā ne mazāk plaši protesti jau vairākas nedēļas notiek arī tās kaimiņvalstī Armēnijā, kur prasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos no amata un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.
Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne tikai nenomierināja un neatjaunoja uzticību, bet radīja šaubas vēl arī pati par sevi un mūsu specdienestiem, ka tiem primārais bijusi uz āru izlīdušā skandāla ātra iebāšana atpakaļ politiskās elites grēciņu Pandoras lādē.