Labklājības ministrija (LM) šogad izsniegusi atļaujas 103 bērnu adopcijai uz ārvalstīm, bet 70 bērni adoptēti tepat Latvijā, liecina ministrijas apkopotā informācija.Pērn no janvāra līdz jūlija beigām uz ārzemēm tika adoptēti 62 bērni, bet Latvijā - 70, kas nozīmē, ka adoptēto skaits šogad ir pieaudzis par 41 bērnu.
ASV vēstnieka komentārs saistībā ar Dienas rakstu sēriju par Latvijas bērnu adopciju uz ārzemēm, kas atklājusi virkni problēmu šajā procesā un uzjundījusi diskusiju:Ilzei ir 14 gadu. Lielāko daļu savas dzīves viņa ir pavadījusi bērnunamos. Lai gan bērnunama personāls pret meiteni izturas laipni, viņa ir tikai viens no daudzajiem bērniem šajā iestādē.
Latviešu bērni adopcijā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) nonāk ar šīs lielvalsts biznesa organizāciju - adopciju aģentūru - starpniecību. Mūsu valsts Labklājības ministrija (LM) akreditējusi 14 šādu organizāciju, un to mājaslapās pieejamie izcenojumi parāda, ka viena bez vecāku gādības palikuša latvieša padarīšana par amerikāni adoptētājiem izmaksā vidēji 15 tūkstošus eiro.
Ar interesi sekoju līdzi pēdējā laika publikācijām par adopcijas tēmu un Labklājības ministrijas (LM) atbildes rakstiem. Tik daudz neskaidru jautājumu, uz kuriem atbildes netiek sniegtas. Kāpēc mums tiek stāstīts par to, ka Latvijā 1400 bērni sapņo par iespēju uzaugt ģimenē, bet noklusē, ka daļa no šiem bērniem jau laimīgi dzīvo audžuģimenēs, un par dzīvi ģimenē sapņo visi 1800 bērnu namos dzīvojošie bērni? Kāpēc mums tiek apgalvots, ka bērniem, kas ir vecāki par septiņiem gadiem un/vai ar veselības problēmām, nav iespējams atrast ģimeni Latvijā, bet tiek noklusēts, ka audžuģimenes pārsvarā ņem skolas vecuma bērnus un lielākajā daļā audžuģimeņu dzīvo bērni ar nopietnām veselības problēmām? Kāpēc tiek skandināts, ka adopcija ir vislabākajās bērna interesēs, bet noklusēts, ka tā būtiski pārkāpj bērna tiesības un visbiežāk ir vērtējama kā bērnu interešu pārkāpums?Mums tiek apgalvots, ka adopcijā tiek ņemts vērā bērna viedoklis, bet tai pašā laikā adoptētājiem tiek piedāvāti bērni, par kuriem pie apraksta skaidri minēts, ka ir ļoti pieķēries savai audžumammai un tāpēc adoptētājiem ir jārēķinās ar grūtāku un ilgāku adaptācijas procesu.
Labklājības ministrija (LM) šodien izsūtījusi Valsts policijai vēstuli ar lūgumu pārbaudīt otrdien, 6.maijā, laikrakstā Diena publicēto informāciju saistībā ar bērnu adopciju uz ārvalstīm, aģentūrai LETA pastāstīja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Ivita Krastiņa.Diena otrdien vēstīja par diviem ārvalstu adoptētājiem, kuriem bērnu adopcijas process Latvijā radījis lielas izmaksas.
Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, lielākajai daļai ārzemju adopcijā nodoto bērnu Latvijā pirms tam tiek nomainīts gan vārds un uzvārds, gan tautība un daudzos gadījumos - personas koda beigu daļa. Turklāt dzimšanas apliecībā kā vecāki tiek ierakstīti adoptētāji, tādējādi maldīgi norādot, ka viņi ir bioloģiskie vecāki. Bērnu tiesību aizsardzības likums gan liedz to darīt, nosakot, ka bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.
Sašaurināt to personu loku, kuras drīkst kļūt par aizbildni bārenim vai bērnam, kura vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, - šādus grozījumus Civillikumā iecerējusi valdība. Likuma grozījumu projekts, ko Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi sadarbībā ar Labklājības ministriju un tai padoto Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kā arī Rīgas bāriņtiesu un vairākiem zvērinātiem tiesnešiem un advokātiem, jau sasniedzis Saeimas pirmo lasījumu un pieņemšanas gadījumā būtiski mainīs aizbildnības institūtu, nosakot, ka par bērna aizbildni var kļūt tikai tuvinieki un audžuģimene, nevis arī spējīgas un motivētas personas ārpus radinieku loka, kā tas bijis līdz šim.
Labklājības ministrija (LM) noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par bērnu iespējamo tirgošanu uz ārvalstīm. Šādi skaļi apgalvojumi par audžuģimeņu beztiesiskumu un bāriņtiesu uzpirkšanu ir klaji necienīgi pret audžuģimenēm un iestādēm kopumā, kuras rūpējas par bez vecāku gādības palikušiem bērniem un viņu iespējām augt ģimenē.
Fakts, ko kā satraucošu min laikraksta_ Diena _28.aprīļa numura publikācijā Izrauti no dzimtenes ar visām saknēm – proti, ka pēdējo desmit gadu laikā uz ASV vien ir adoptēti 499 Latvijas bērni – ir likumsakarīgs rezultāts valsts attieksmei pret adopciju mūsu pašu valstī. Un šāds uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits ir nevis tāpēc, ka Latvijā trūkstu potenciālo adoptētāju – daudzi vienkārši nevar atļauties adoptēt vai uzņemties aizbildniecību pār bērnu tīri finansiālu apsvērumu dēļ, jo valsts atbalsts audžu ģimenēm Latvijā ir pārāk niecīgs.
Ikviens bērns vēlas izaugt ģimenē - vecāku aprūpēts un izlolots, kopīgi baudot gan priekus, gan bēdas. Diemžēl 1400 bērniem Latvijā šis ir kluss sapnis, jo viņiem tādu iespēju nav, skaidro Labklājības ministrija (LM).
