Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu no nākamā gada celt minimālo algu līdz 620 eiro, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada.
Iespaidīgā cenu kāpuma kompensēšanai algas pielikumu šajā gadā saņēmuši 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet 3% drīzumā gatavojas ar darba devēju runāt par algas paaugstināšanu. Tas secināts bankas Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat šovasar veiktajā aptaujā.
Šodien valdība lēma, ka sākot no jūlija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri saņems paaugstinātu atalgojumu, pamatojoties uz pieņemtajām izmaiņām bāzes algām un jaunai koeficientu sistēmai, kas dos ietekmi robežās no 12 līdz 402 eiro mēnesī.
Jaunais pedagogu darba
samaksas sadales modelis
radījis lielu vilšanos nozarē
strādājošajiem, jo Izglītības
un zinātnes ministrijas (IZM)
noteiktie mērķdotācijas
griesti daudziem skolotājiem
nozīmē algu iesaldēšanu uz
vairākiem gadiem.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka iekšlietu nozares darbiniekiem par darbu svētku dienās izmaksāt piemaksas 100% apmērā.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro, kas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Turpmākos divus gadus - 2022. un 2023.gadā - valsts sniegs finansiālu atbalstu pašvaldībām pakalpojumu izdevumu segšanai, tādējādi ļaujot palielināt atalgojumu aprūpētājiem, kuriem ir darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības dibinātām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām (SAC), vai tādiem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību par minēto pakalpojumu sniegšanu.
Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu algu subsīdiju atbalsta programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau tuvākajās dienās sāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Latvijas ģimenēs galvenais pelnītājs joprojām ir vīrietis – to atzīst 46% respondentu Swedbank Finanšu institūta veiktā aptaujā. 37%
pāru abi partneri pelna līdzvērtīgi, bet 17% galvenā ģimenes pelnītāja ir sieviete.
Atšķirībā no kopējās
valsts tautsaimniecības situācijas vidējai algai Latvijā
nav bijusi nepieciešamība
pēc atgriešanās pirmskrīzes
līmenī, jo arī Covid-19 pandēmija nav apturējusi vidējās darba samaksas pieaugumu. Arī šā gada trešais ceturksnis nebija nekāds izņēmums, vidējai bruto darba
samaksai salīdzinājumā ar
atbilstošu laika periodu pērn
palielinoties par 10,4% līdz
1280 eiro, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP)
dati.
Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.