Šogad desmit mēnešos no Latvijas izvesti 162,6 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 13% vairāk nekā 2018.gada desmit mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Igaunijas iedzīvotāju vidū samazinās interese par alkohola iegādi Latvijā, liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Kantar Emor jaunākās aptaujas rezultāti. Augustā 11% respondentu, kas šogad iegādājušies alkoholu Latvijā, teica, ka to dara vismaz reizi mēnesī. Līdzīgā aptaujā martā tādu bija 21%. Kantar Emor aptauju vadītājs Aivars Vogs norādīja, ka savu ietekmi zaudē emocionālais aspekts, kas iepriekš pavadīja alkohola iegādi Latvijā.
Latvijā stājoties spēkā akcīzes nodokļa samazinājumam par 15% stiprajam alkoholam, veikalos cenas vēl nav samazinājušās, jo patlaban pārdošanā vēl ir krājumi, kas iepirkti, spēkā esot iepriekšējam paaugstinātajam akcīzes nodoklim, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Pagājušajā nedēļas nogalē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa amatpersonas apsekoja dažādas tirdzniecības vietas ar mērķi pārbaudīt, vai pārdevēji un veikalu vadītāji ievēro aizliegumu pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajām personām.
Saeima pirmdien galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs spēkā no šī gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim. Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, savukārt pret bija 31 deputāts.
No nākamā gada varētu būt atļauta alkohola tirdzniecība internetā. Pagaidām Latvija un Polija ir vienīgās Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā nav atļauta. Ekonomikas ministrija, kas izstrādājusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, izmaiņas pamato ar to, ka pašlaik Latvijas iedzīvotāji iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Savukārt ārsts narkologs Jānis Strazdiņš uzskata, ka šādas izmaiņas var palielināt alkohola pieejamību nepilngadīgām personām. Drīzāk būtu jādomā par plašākiem ierobežojumiem. Viņaprāt, tādā veidā tiek lobētas alkohola ražotāju un izplatītāju intereses.
Ja jau Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi "šo karu", tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu, šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts no 2020.gada atļaut alkoholu tirgot internetā.
Rīgas domes Labklājības departamenta un Izglītības, kultūras un sporta departamenta iesniegtie priekšlikumi par alkohola tirdzniecības aizliegšanu no plkst. 19 līdz plkst. 10 un svētdienās, par kuriem informācija parādījās presē, izraisīja zināmu ažiotāžu, mudinot domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāju Daini Turlo (GKR) trešdien nākt klajā ar paziņojumu, ka šī ideja esot izrauta no konteksta un netikšot apspriesta. Tomēr jautājums Par alkohola tirdzniecību Rīgas pilsētā komitejas darba kārtībā ceturtdien bija. Uzstājās dažādu institūciju pārstāvji, bet nebija nekāda lēmuma projekta. Tāds arī netika pieņemts, liekot uzdot jautājumu, ar kādu mērķi kopš pavasara bija strādājusi darba grupa un kādu pienesumu Rīgas nodokļu maksātājiem dod šāda domes komitejas sēde.