Iepriekšējās nedēļas beigās Indijas premjerministra zvērestu jau trešo reizi deva hinduistu nacionālistu – Indijas Tautas partijas jeb Bharatiya Janata Party (BJP) – līderis Narendra Modi, kurš attiecīgi turpinās vadīt Āzijas lielvalsti vēl piecus gadus.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Lietuvā tika aizvadīta Seima (valsts parlamenta) vēlēšanu pirmā kārta. Lai arī gandrīz puses deputātu mandātu īpašnieki un viņu politiskā piederība vēl nav zināmi, jo Lietuvas Seims tiek vēlēts pēc jauktas vēlēšanu sistēmas - puse deputātu pēc partiju sarakstiem, bet otra puse - vienmandāta vēlēšanu apgabalos, jau šobrīd var secināt, ka Lietuvā gaidāma kārtējā rokāde starp sociāldemokrātiem un konservatīvajiem.
Nesen Vācijas laikraksts Die Welt, atsaucoties uz diviem šo valsti pārstāvošiem ietekmīgiem Eiropas Parlamenta deputātiem, vēstīja, ka Briselē aizvien pieņemas spēkā pārliecība, ka nepieciešams beidzot sākt sodīt tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kuras neievēro savienības kopējos likumus.Domājams, ka apgalvojums par Briseli šobrīd gan ir nedaudz pārspīlēts un Vācijas laikraksts, kas atsaucas uz Vācijas eiroparlamentāriešiem, ir publiskojis nevis ES, bet gan Vācijas politiskajās aprindās, iespējams, dominējošo viedokli, ka likumu un līgumu pārkāpējus beidzot ir nepieciešams sākt ietekmēt materiāli.
Nesen Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publiskoja dokumentu ar nosaukumu Emigrācija un tās ekonomiskā ietekme uz Austrumeiropu (Emigration and Its Economic Impact on Eastern Europe). Dokuments, kas klasificēts kā SVF vadības diskusiju piezīme (IMF staff discussion note), attiecas uz diviem desmitiem valstu Centrālajā, Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā, un tajā secināts, ka laikā kopš 90. gadu sākuma šo reģionu ir atstājuši gandrīz 20 miljoni cilvēku, galvenokārt gados jauni un izglītoti strādājošie.
Globālā mērogā pieaugot politiskajai spriedzei, aizvien biežākas kļūst situācijas, kad tā dēvētajā lielajā politikā realitātei neatbilstoši izrādās sākotnējie apgalvojumi un pieņēmumi, balstoties uz kuriem tiek pieņemti lēmumi par radikālu rīcību strīdīgās situācijās.
Tā dēvētā Brexit izraisītās ažiotāžas dēļ bez īpašas ievērības tika atstāts cits nozīmīgs notikums Lielbritānijā - lorda Džona Čilkota vadītās Irākas kara izmeklēšanas komisijas beidzot publiskotais oficiālais ziņojums, kur galvenais secinājums skanēja, ka Lielbritānija 2003. gadā iesaistījās Irākas karā (pareizāk - iebruka Irākā), pirms bija izsmeltas visas citas risinājuma iespējas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Polijas galvaspilsētā Varšavā notika Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO samits, kura galvenais jautājums nešaubīgi bija bloka attiecības ar Krieviju. Nekādus pārsteigumus tikšanās dalībnieki nesagādāja, apstiprinot visas iepriekš panāktās vienošanās, arī par starptautisko bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Uz vēlāku, taču, domājams, neilgu laiku tika atlikts vienīgi punkts par NATO Melnās jūras floti.
Referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) rezultāti visbūtiskāk draud ietekmēt nozari, kurā strādājošo nomācošais vairākums balsoja par palikšanu ES sastāvā - britu finanšu pakalpojumu sektoru.
Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) tiek mēģināts apkopot tā dēvētā Junkera plāna, kas šādi tiek dēvēts par godu plāna ierosinātajam, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, pirmā darbības gada rezultātus.