Saeima šodien pārapstiprināja saslimstības ar Covid-19 ierobežošanai līdz 6.decembrim izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras laikā spēkā būs virkne ierobežojumu. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu stājās spēkā jau pirmdien, 9.novembrī.
Pirmdien Latvijā sākas ārkārtējā situācija. Covid-19 dēļ tā šogad ieviesta otro reizi, un plānots, ka tā ilgs četras nedēļas – līdz 6. decembrim. Ceļš līdz šīs ārkārtējās situācijas ieviešanai gan bijis kā pa kalniem. Lēmumu par to pieņem ministri, kuru starpā, spriežot pēc publiskiem izteikumiem, vienprātības šajā jautājumā nebija. Kuluāros spriežot, cik stabils pašreizējos apstākļos ir Ministru kabinets, izskanēja arī minējumi, ka vairums valdības ministru varētu neatbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Par tās nepieciešamību iepriekš visskaļāk bija runājis tieši Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Pēc pagājušajā piektdienā pieņemtā lēmuma viņš gan žurnālistiem apgalvoja, ka ministri to atbalstījuši vienbalsīgi.
Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Turpinoties Covid-19 izplatībai Latvijā, valdība piektdien, 6. novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas ieviešanu Latvijā. Par to pēc otrdienas valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes medijiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Ko tas reāli varētu nozīmēt un kādi papildu ierobežojumi būtu ieviešami, atbildīgie mēģinās tikt skaidrībā līdz piektdien gaidāmajai Ministru kabineta sēdei. Gadījumā, ja ārkārtējo situāciju izsludinās, tā būs spēkā no nākamās pirmdienas, 9. novembra.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra.
Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, aģentūrai LETA skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas nosaka arī vispārīgus darbības nosacījumus turpmāk uzņēmumos, t.sk. izstāžu un gadatirgu organizēšanai un tūrismam un ceļošanai, kā arī prasības pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai, t.sk. tūrisma braucienu organizēšanai. No noteikumiem izriet, ka pēc ārkārtējās situācijas varēs brīvi rīkot tūrisma braucienus uz Covid-19 mazāk skartajām valstīm.
72 stundas jeb trīs diennaktis – tik ilgu laiku cilvēkam krīzes situācijā jāspēj tikt galā pašam saviem spēkiem, nodrošinot pajumti, siltumu un pārtiku, kamēr atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Aizsardzības ministrija (AM) šim nolūkam izstrādājusi brošūru, kas nu ir pieejama ikvienam, pagaidām gan elektroniskajā vidē. Tajā ietverta pamatinformācija rīcībai krīzes, tajā skaitā kara, gadījumā.
Pašlaik valstī spēkā esošo ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nav plānots turpināt. Tā kā Covid-19 izplatība nav prognozējama, valdība pieņēma Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu, kas ļautu Ministru kabinetam operatīvi pieņemt dažādus ar slimības ierobežošanu saistītus lēmumus arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tāpat likumā būs noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus likumā Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli, paredzot Ministru kabinetam tiesības vairākkārtīgi lemt par ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu. Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
