Koalīcijas politiķi no Zaļo un zemnieku savienības un Progresīvajiem pozitīvi vērtē diplomāti Baibu Braži kā ārlietu jomas profesionāli un iespējamu kandidāti ārlietu ministra amatam.
Lai gan Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien atcēla Eiropas Savienības (ES) Padomes lēmumu par miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam noteiktajām sankcijām, aizvien ir spēkā tiesību akti, ar kuriem sankcijas tika pagarinātas, informēja Ārlietu ministrija (ĀM).
Ārlietu ministra amatā nepieciešams aktīvs cīnītājs, kurš ir zinošs politikā, šodien pēc Jaunās vienotības (JV) vadības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), ministra amata kandidāta vārdu joprojām nenosaucot.
Par Vienotības dilemmām un valsts interesēm, gaidot premjeres Evikas Siliņas izšķiršanos par nākamā ārlietu ministra kandidātu, Agnese Margēviča sarunājas ar Apvienotā saraksta politiķi Didzi Šmitu, kuram savulaik bijusi darba pieredze Ārlietu ministrijā.
Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Jaunais ārlietu ministrs ir jāizraugās maksimāli ātri, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Saeimas priekšsēdētājas biedre, bijusī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) ir izsverama kandidāte ārlietu ministra amatam, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot iespējamos ārlietu ministra amata kandidātus.
Jaunajai vienotībai (JV) pēc ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas pagaidām nav izraudzīta nākamā ministra kandidatūra, aģentūrai LETA pauda JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.
Tā saucamās Krievijas prezidenta "vēlēšanas" nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas, tādēļ Latvija uzskata, ka tām nav demokrātiskas leģitimitātes, paziņojusi Ārlietu ministrija (ĀM).