Šķirošana palīdz mazināt rēķinus par atkritumiem
Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kur maksa par atkritumu izvešanu tiek aprēķināta pēc svara, nevis apjoma. Izaicinājums ir sākt aktīvi šķirot.
Atkritumu apsaimniekošana
Depozītu sistēma būtu kā jauns OIK
Par labākiem risinājumiem sadzīves atkritumu šķirošanas veicināšanai ar Jūrmalas domes deputātu Jāni Lediņu sarunājas Romāns Meļņiks.
Getliņi jaunus atkritumus varēs pieņemt vēl tikai piecus līdz septiņus gadus
Atkritumu poligons Getliņi, uz kuru tiek vesti visi Rīgas un liela daļa Pierīgas atkritumu, tos spēs pieņemt vēl tikai piecus līdz septiņus gadus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Raidījums: Gerhards pirms vēlēšanām sola pudeļu depozīta sistēmu; idejai maz atbalstītāju
Trīs dienas pirms gadumijas Vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) paziņoja, ka Latvijā līdz 2020.gadam ieviesīs pudeļu depozīta sistēmu, kad nododot tukšos stikla, plastmasas vai skārda iepakojumus par katru varēs saņemt 10 centus. Tā ir priecīga ziņa dabas draugiem, taču pretrunā ar līdzšinējo zaļās politikas veidotāju rīcību. Var izrādīties, ka apņemšanās ieviest sistēmu ir tikai Gerharda un viņa partijas biedru izvēlēta tēma priekšvēlēšanu kampaņā, apzinoties, ka vēlētājiem ideja patīk, taču ietekmīgu pretinieku dēļ tas nebūs jādara. Līdzšinējie mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi. Iebildumi bijuši pašvaldībām, atkritumu biznesam un tirgotājiem. Arī tagad atbalstītāju rindas nav kļuvušas kuplākas, ziņo TV3 raidījuma Nekā Personīga.
Nordic Recycling piemērota papildu soda nauda par nepārstrādātiem atkritumiem
Valsts vides dienests (VVD) uzņēmumam SIA Nordic Recycling par nepārstrādātiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem piemērojis soda naudu 115 596 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.
No 2018. gada vidus būs stingrākas atkritumu apsaimniekošanas prasības
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un stingrāk uzraudzītu sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā. Stingrākas atkritumu apsaimniekošanas prasības uzņēmējiem tiks piemērotas no 2018. gada vidus, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Eiropas Komisija brīdina – Latvijā pārstrādā pārāk maz atkritumu
Saistībā ar nepietiekamu pārstrādāto atkritumu apjomu, Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts Latvijā uzsācis pārbaudes procedūru agrās brīdināšanas sistēmas ietvaros, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Šī iemesla dēļ paredzams, ka Latvijā varētu daudz straujāk augt dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu, lai pārstrādi veicinātu. Ja problēmu līdz 2020.gadam neizdosies novērst, sāksies pārkāpuma procedūra.
de facto: Pārbauda atkritumu pārstrādes datu atbilstību realitātei Latvijas Zaļajā punktā un Zaļajā jostā
Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur vērtīgo stikla iepakojumu izmanto jaunu pudeļu un burku ražošanā, Latvijā stiklu saberž smiltīs un lieto kā būvniecības materiālu. Saskaņā ar dokumentiem šādi tiek pārstrādāti lieli stikla apjomi. Valsts vides dienests (VVD) pašlaik pārbauda, vai pārstrāde patiešām notikusi, svētdienas vakarā ziņo LTV raidījums de facto.
Vēl diviem atkritumu apsaimniekotājiem piemēros miljoniem lielus naudas sodus
Valsts vides dienests (VVD) daudzmiljonu lielus sodus piemērojis vēl diviem atkritumu apsaimniekotājiem, kas iepriekš saņēmuši dabas resursu nodokļa atlaides, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Atkritumi deg regulāri
Ugunsgrēki atkritumu izgāztuvēs šai vasarā kļuvuši teju par normu. Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) priekšsēdētājs Jānis Vilgerts pauž bažas, ka tie nav vis nejauši atgadījumi, bet apzināta īpašnieku vēlme laukumus atbrīvot ar iespējami zemākām izmaksām. Lai šādas situācijas nerastos, tās jāiznīdē vēl saknē, proti, jāmaina atkritumu apsaimniekošanas un ievešanas atļauju izsniegšana, kas šobrīd esot pārāk liberāla.
Draudi ar maksātnespēju – šantāžas elements?
Pārskatot pēdējo pāris mēnešu laikā publiskajā telpā aktualizēto informāciju par dažādā veidā atklātajām nelegālajām izgāztuvēm visā Latvijā, nepamet sajūta, ka mūsu valsts patiesībā lēni, slepeni un vienlaikus diezgan mērķtiecīgi tiek pārvērsta par vienu lielu miskasti. Turklāt izskatās, ka šajā mērķtiecīgajā procesā savu roku pielikuši ne tik daudz kādi citvalstu sliktie uzņēmēji, sūtīdami uz Latviju gan parastus, gan bīstamus atkritumus, cik bāleliņi no pašu vidus, kuri saskatījuši vieglu peļņas iespēju. Jūrmala, Ozolnieki, Rīga, Ventspils – šīs pirmās nāk atmiņā, kad runājam par nekārtībām un normatīvu pārkāpumiem. Taču cik ir šādu vietu, par kurām mēs vēl nezinām, bet kuras ir tikpat bīstamas laika bumbas, un neviens nespēs uzņemties apgalvot, ka nepiedzīvosim tādu pašu ārprātu kā vasaras vidū Jūrmalā.
Atkritumu nāve - tā vēl nav beigas
Ko īsti drīkst un ko nedrīkst darīt ar slēgtajām izgāztuvēm jeb tādām vietām kā Pļavniekos par Ušakova kepku iesauktais atkritumu kalns? SestDiena pēta, ko īsti nozīmē atkritumu rekultivācija, ar ko atšķiras nelegālā izgāztuve
no atkritumu poligona un cik bīstamas šādas vietas ir cilvēkiem.