Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Atkritumu apsaimniekošana

No 2018. gada vidus būs stingrākas atkritumu apsaimniekošanas prasības

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un stingrāk uzraudzītu sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā. Stingrākas atkritumu apsaimniekošanas prasības uzņēmējiem tiks piemērotas no 2018. gada vidus, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Eiropas Komisija brīdina – Latvijā pārstrādā pārāk maz atkritumu

Saistībā ar nepietiekamu pārstrādāto atkritumu apjomu, Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts Latvijā uzsācis pārbaudes procedūru agrās brīdināšanas sistēmas ietvaros, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Šī iemesla dēļ paredzams, ka Latvijā varētu daudz straujāk augt dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu, lai pārstrādi veicinātu. Ja problēmu līdz 2020.gadam neizdosies novērst, sāksies pārkāpuma procedūra.

de facto: Pārbauda atkritumu pārstrādes datu atbilstību realitātei Latvijas Zaļajā punktā un Zaļajā jostā

Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur vērtīgo stikla iepakojumu izmanto jaunu pudeļu un burku ražošanā, Latvijā stiklu saberž smiltīs un lieto kā būvniecības materiālu. Saskaņā ar dokumentiem šādi tiek pārstrādāti lieli stikla apjomi. Valsts vides dienests (VVD) pašlaik pārbauda, vai pārstrāde patiešām notikusi, svētdienas vakarā ziņo LTV raidījums de facto.

Atkritumi deg regulāri

Ugunsgrēki atkritumu izgāztuvēs šai vasarā kļuvuši teju par normu. Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) priekšsēdētājs Jānis Vilgerts pauž bažas, ka tie nav vis nejauši atgadījumi, bet apzināta īpašnieku vēlme laukumus atbrīvot ar iespējami zemākām izmaksām. Lai šādas situācijas nerastos, tās jāiznīdē vēl saknē, proti, jāmaina atkritumu apsaimniekošanas un ievešanas atļauju izsniegšana, kas šobrīd esot pārāk liberāla.

Draudi ar maksātnespēju – šantāžas elements?

Pārskatot pēdējo pāris mēnešu laikā publiskajā telpā aktualizēto informāciju par dažādā veidā atklātajām nelegālajām izgāztuvēm visā Latvijā, nepamet sajūta, ka mūsu valsts patiesībā lēni, slepeni un vienlaikus diezgan mērķtiecīgi tiek pārvērsta par vienu lielu miskasti. Turklāt izskatās, ka šajā mērķtiecīgajā procesā savu roku pielikuši ne tik daudz kādi citvalstu sliktie uzņēmēji, sūtīdami uz Latviju gan parastus, gan bīstamus atkritumus, cik bāleliņi no pašu vidus, kuri saskatījuši vieglu peļņas iespēju. Jūrmala, Ozolnieki, Rīga, Ventspils – šīs pirmās nāk atmiņā, kad runājam par nekārtībām un normatīvu pārkāpumiem. Taču cik ir šādu vietu, par kurām mēs vēl nezinām, bet kuras ir tikpat bīstamas laika bumbas, un neviens nespēs uzņemties apgalvot, ka nepiedzīvosim tādu pašu ārprātu kā vasaras vidū Jūrmalā.

Atkritumu nāve - tā vēl nav beigas

Ko īsti drīkst un ko nedrīkst darīt ar slēgtajām izgāztuvēm jeb tādām vietām kā Pļavniekos par Ušakova kepku iesauktais atkritumu kalns? SestDiena pēta, ko īsti nozīmē atkritumu rekultivācija, ar ko atšķiras nelegālā izgāztuve no atkritumu poligona un cik bīstamas šādas vietas ir cilvēkiem.

Zaļākā valsts vai milzu izgāztuve?

Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā nepieciešamas radikālas izmaiņas. No 2030. gada Eiropas Savienības valstīs tikai 5% atkritumu drīkstēs noglabāt, un tas faktiski ir tik daudz, cik paliek pāri pēc nepārstrādājamu atkritumu sadedzināšanas, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Atkritumu šķirošana jāveicina kompleksi – izglītojot, motivējot un sodot

Nesen publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem 18. vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, un apsteidzam vien Eiropas dienvidu valstis. Ja vēlamies redzēt Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, tad mums priekšā ir vēl daudz darāmā.

Roma iestigusi cīņā pret atkritumu kalniem

Sākoties jaunajai tūrisma sezonai, daudzu iecienītā Itālijas galvaspilsēta Roma kārtējo reizi iestigusi nespējā tikt galā ar atkritumu problēmu. Politisko ķīviņu un mafijas grupējumu iesaistīšanās vājinājusi cīņu pret atkritumu kalniem, un pagaidām nav palīdzējuši ne pērn ievēlētās Romas mēres Virdžinijas Radži solījumi, ne arī Romas atkritumu eksportēšana uz Austriju, kur tos izmanto elektroenerģijas ražošanai.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide