Augstskolu skaits Latvijā nav optimāls, ko apliecina, piemēram, fakts, ka to infrastruktūra ļauj uzņemt ap 160 000 studentu, bet reāli mācās tikai 80 000, šorīt Latvijas Radio sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā grozījumus Augstskolu likumā, lai atvieglotu prasības augstskolu profesoru un asociēto profesoru apstiprināšanai amatā.
Par Baltijas zinātnieku un industrijas iecerētajiem ciešās sadarbības plāniem inovāciju attīstīšanā Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektoru Tāli Juhnu.
Pagājušās nedēļas beigās Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā norisinājās biznesa iespēju festivālu Icebreakers ’19, kura ietvaros tika atklāts sešu Latvijas augstskolu kopīgs projekts. Tā mērķis ir dot iespēju studentiem, izmantojot studijās iegūtās zināšanas, attīstīt darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.
Biežas pārmaiņas un augstākās izglītības politikas nesakārtotība, pārāk zems atalgojums un bieža mācībspēku vērtēšana, kas rada papildu spriedzi un veicina izdegšanas sindromu. Šie ir visvairāk minētie faktori apjomīgā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījumā par situāciju augstākās izglītības iestādēs.
Akadēmisko darbu rakstīšana kādam citam par maksu nav pielīdzināma plaģiātismam, bet tā saucamajai rēgu rakstniecībai, tā atbildēja kāda portāla, kurā par samaksu tiek piedāvāts uzrakstīt studiju darbu, veidotājs, kad Diena viņam jautāja, vai šāda pakalpojuma piedāvāšanu uzskata par ētisku. Rēgu rakstnieks tiek noalgots, lai rakstītu kāda cita vietā, bet oficiāli tas nekur neparādās, un šāda prakse rakstniecībā patiešām pastāv, tomēr Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra Dienai uzsver, ka šādā veidā iegūts augstskolas diploms būtu jāuzskata par krāpšanu, lai arī likumdošanas izpratnē ko tādu par krāpšanu uzskatīt tomēr nevar.
Lai gan augstskolās studentus tradicionāli uzņem rudenī, kad viņu skaits mērāms tūkstošos, pietiekami daudz interesentu studijas gatavi sākt arī ziemā. Nupat kopumā 40 augstākās izglītības iestādēs noslēgusies ziemas uzņemšana. Lielākās Latvijas augstskolas studētgribētāju skaitu vērtē pozitīvi.
Pirmajās dokumentu pieņemšanas dienās studētgribētāji lielāko interesi izrādījuši par studijām Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājums privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteikto pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām negatīvi ietekmēs augstākās izglītības eksportu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Privāto augstskolu asociācijas prezidents, Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.
