Ziedonis.P. S. Atceros kādu gadījumu. Pirms gadiem trīdesmit nelielā kompānijā viens no maniem labākajiem draugiem pieminēja kādu dzejnieku, tad piebilda, ka uzreiz nevarot atcerēties viņa vārdu. Viņš necitēja dzejnieka rindas (tad būtu parasts gadījums), vienkārši pieminēja kaut kādā sakarā, bet vārdu, lūk, neatminoties, tepat gan mēles galā esot.
Latvijā var ievest svešzemju dārzeņus un izkonkurēt vietējos. Var iznīcināt cukurbiešu audzēšanas nozari. Taču ar valodu tik viegli neies! Tāpēc mēs nodibinājām kooperatīvu Zeme un valoda, kura profils ir lingvistiskā lauksaimniecība.
Ir grūti valdīt asaras un stāvēt klusu pēc tam, kad ir redzēts Nekā personīga sižets. Ne jau par politiku, kur cilvēks cilvēkam atņem to, kas visdārgākais. Naudu. Žēl dzīvnieku, kas savā mūžā skatījuši vien būru režģi bez pakaišiem, lai dārgais kažoks pēc nāves nebūtu aplipis ar sūdiem, saķepis un cilvēkam valkāšanai nederīgs. Acu priekšā stāv ūdeļu un lapsu skatieni un tramīgā skraidīšana pa centimetros mērāma būra platību. Ievainojumi, kas pūžņo uz viņu miesām, tipināšana pāri mirušajiem biedriem, kuru kažokus arī varbūt noģērēs.
Apziņa, ka visi uz zemes dzīvojošie cilvēki pašos pamatos varētu būt ne vairāk un ne mazāk tieši tādi paši kā mēs, var izrādīties diezgan nomācoša, tāpēc sabiedrība jau sensenos laikos izlēma, ka daļu būtu nepieciešams glorificēt Toreiz, pirms trejdeviņiem gadu desmitiem, slavas iegūšana bija vairāk individuāls akts, tagad visa pamatā ir komandas darbs.
Tāpat kā Zeme ap Sauli, tās griežas, vistuvāk piekļūstot lasītājam to iznākšanas brīdī. Vēl grāmatas prezentācijas reizē, tad pēc pāris gadiem, kad grāmata nocenota, rinda bibliotēkā...
Dažāda kalibra burvji un magi TV zvaigznājā strauji aizstāj stilistus un pavārus. Jau vairākus gadus gaišreģu raidījumu popularitāte pārspēj citus piedāvājumusKanālā PBK sākusies desmitā raidījuma Ekstrasensu cīņa. Titānu kauja sezona. Divas stundas ar ekstrasensiem nevar laist garām! Varētu kritizēt auditoriju par aizraušanos ar pesteļu stāstiem, taču pieļauju, tauta mīl jokus un, vērojot ekstrasensus, gūst daudz prieka.
Maza pasaule, kas jūk prātā, jo nespēj vairs cilvēcīgi komunicēt Talantīgā un skandalozā britu māksliniece Treisija Emina 1995. gadā izveidoja vienu no savām slavenajām instalācijām – darbs saucās Everyone I have ever slept with 1963–1995, proti, Ikviens, ar kuru esmu reiz pārgulējusi. Realitātē tā bija "nevainīga" zaļzila telts, kuras izgaismotajā iekšienē kā altārī māksliniece bija izvietojusi visu mīļāko fotogrāfijas.