Ekstāzē spiedzošas snovbordistes un pēc finiša sniegā guļoši slēpotāji, kuru milzīgās sirdis minūtē pārpumpē četrus spaiņus ar asinīm, šajās dienās nomāc spēju lasīt un domāt.
Alma, tā, kura nezina savu tēvu, vecāsmammas mamma, bija tirgus sieva, kā mans tēvs stāsta. Āgenskalna tirgū pie gaļas līdz pašām beigām nostrādāja. Ja vajadzēja viņu atrast, bija jāiet lejā, saldētavā, meklēt.
Laikā, kad cilvēki, zemeslodes piedāvājuma garlaikoti, kā nākamo ceļojuma galamērķi sāk apsvērt došanos kosmosā vai pat apmešanos tur uz dzīvi, ir divkārt sparīgi jādomā, kādu valsts tēlu veidojam un ar ko pašiem sevi identificēt
2012. gada rudenī viņš saņēma Volpi kausu Venēcijas Starptautiskajā kinofestivālā, turklāt dubulto – paša pelnīto un kolēģim Vākīnam Fīniksam domāto par izcilo aktierduetu Pola Tomasa Andersona filmā Meistars/The Master.
Pazīstamais telpas filosofs Anrī Lefevrs vienā no savām esejām aizstāv, manuprāt, brīnišķīgu tēzi, ko der aktualizēt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā, – pilsēta kā urbāns fenomens ir tuvāk mākslas darbam nekā vienkārši materiālam produktam.
Latvijas Televīzijā (LTV ) pirmizrādi piedzīvojuši divi raidījumi, kuru galvenie varoņi ir bērni, – iedvesmojošais Dardarija un izglītojošais Gudrs, vēl gudrāks. Kurš labāks?